"Mūsu saimniecībā var redzēt visu šā gada postu! Esam praktiski beiguši kulšanu, jo kulšana gāja ļoti ātri, kombaini kustējās ātri, jo ražas nav," tā šo ražas laiku raksturoja Salacgrīvas puses zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga. "Mūsu saimniecībā būtu nepieciešami ļoti lieli apgrozāmie līdzekļi, lai dzīvotu līdz nākamā gada ražai, kredīta procenti šobrīd ir ļoti augsti, tā ir mūsu lielākā sāpe."
Bet pieredzējušais lauksaimnieks Ilmārs Immurs atzina, ka visā savā darba mūžā nav piedzīvojis tik daudz dabas nestu likstu vienā sezonā. "Divas reizes apsala miežu lauks, tā vārpiņa ir tāda, ka nezin, vai viņu kombainā dabūs iekšā vai nedabūs. Ja jau nav vārpu skaita, nav graudu skaita, tad jau nav ražas beigās. Vēl viena nelaime, ka pēc lietus sākās otrreizējā augšana, tas viss iet atbirās, traucē kulšanu, palielina mitrumu, visas nelaimes."
Savukārt saimniecības, kas strādā lopkopības nozarē, visvairāk cieta no sausuma, līdz ar to daudzi saimnieki, apzinoties, ka nebūs ziemā, ko dot lopiem ēst, jau samazina ganāmpulkus, likvidējot mazražīgākās govis.
Smiltenes novada zemnieku saimniecības "Braslas" saimnieks Pēteris Bērziņš stāstīja, ka viņam sienu izdevies savākt, bet attālumi bijuši jāmēro lieli. Saimnieks atzina, ka izjūt arī vēl gada sākuma piena krīzes ietekmi.
"Naudas jau nav sen, izzāģēti visi meži, kas bija pieejami, grāvji izcirsti šķeldā, lai dabūtu naudu, lielā tehnika jau ir visa pārdota. Un šis mēnesis ir pirmais, kad jau es vairs nespēju maksāt rēķinus, jo no februāra es piena cenā zaudēju vidēji 10 tūkstošus mēnesī, es esmu uz robežas, ka nākamo mēnesi es kavēju maksājumus un man tuvu draud bankrota robeža," atzina Bērziņš.
Bilskas pagasta gaļas liellopu saimniecības "Rustupe" īpašnieks Mārtiņš Vāgners stāstīja, ka vēl nav izdevies sagādāt visu nepieciešamo barību, jo samazinās gaļas iepirkuma cena un tādēļ saimniecībā sarūk apgrozāmie līdzekļi.
"Mēs gribam, lai mūs sadzird nozares ministrs, lai ministrs dod kaut kādus signālus, ka mēs netiksim pamesti, gaļas nozare vispār no visām nozarēm ir atstāta novārtā, tā ir atstāta uz izdzīvošanu," norādīja Vāgners.
Lai iepazītos ar situāciju klātienē, zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") apmeklēja Valmieras novada saimniecības. Apskatot labības laukus, ministrs atzina, ka vispirms ir jāapzina lauksaimniekiem radītie zaudējumi.
"Manā galvā aizmirsts nav nekas. Pašlaik galvenais ir saskaitīt visu, lai ir korekti dotie lielumi un mēs varam lemt, ko darīt tālāk. Tas, kas jau ir saskaitīts uz šo brīdi, ir salnas [postījumi], ir skaidras gan saimniecības, gan platības, gan aptuveni arī tie zaudējumi. Kontā vēl nav, bet ir Eiropas finansējums, šoreiz ir izdevies iegūt viņu divreiz lielāku, nekā mums pienācās. Valdība vēl nav lēmusi, bet skaidrs, ka viņai būs jālemj, šai vai nākamajai, par papildus 200 procentu piešķiršanu šai summai, jo to ir arī Eiropas Komisija ar savu lēmumu atļāvusi," skaidroja ministrs.
Lauksaimniekus arī interesē, kā tiks dalīts EK piešķirtais atbalsts.
"Viena no tēzēm, piemēram, par piena lopkopību runājot, ka varbūt tas finansējums var aiziet apgrozāmo līdzekļu pieejamībai, nu tiem, kam ir problēmas. Skaidrs, ka mēs nelemsim kompensēt pilnīgi visus zaudējumus, jākompensē procentuāli tā, lai saimniecības spēj atgūties un nākošgad turpināt darbu.
Pilnīgi noteikti tā doma man nav izkaisīt to naudu, – kā tur bija, helikoptera princips, – no tā noteikti nekādas jēgas nebūs. Ir dažādas domas, mēs liksim tās kopā.
Jebkurā gadījumā Eiropas nauda ienāks ne ātrāk kā septembra beigās, attiecīgi tās izmaksas būtu līdz gada beigām, bet, vai to lems šī vai nākamā valdība, to mēs redzēsim," klāstīja zemkopības ministrs.
Bet šobrīd, kā atzīst nozares ministrs, ir uzdevums apkopot visus zaudējumus un tad lemt, kā šo atbalstu dalīt. Lauksaimnieki gan vērtē, ka šī Eiropas piešķirtā summa ne tuvu nesedz nozarei nestos zaudējumus.
