Ņemot vērā VDK dokumentu izpētes komisijas darba nozīmi, Saeimas deputātu grupa pieprasījusi pārskatu ar informāciju par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Trešdien, 29. novembrī, Saeimas Pieprasījumu komisijā par to atskaitījās Izglītības un zinātnes ministrija, kas komisijas darbu administrē. “Ar finansējuma plānu un tā izpildi viss ir kārtībā,” stāsta Šadurskis.
Pēc informācijas saņemšanas arī komisijas deputāti par 745 000 eiro izlietojumu, kas piešķirts darbam līdz 2018.gada maijam, guva pārliecību. “Manā skatījumā šī komisija strādā godprātīgi. Viņa ir veikusi virkni pētījumus un ir izdoti attiecīgi materiāli,” pauda Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Tā kā informācija saņemta, pieprasījums, kas sākotnēji adresēts premjeram, komisijā noraidīts. Arī viena no tā autorēm Latvijas Reģionu apvienības deputāte Nellija Kleinberga apstiprina, ka atbildes lielākoties jūtas saņēmusi.
Tikmēr Šadurskis norāda – ja par finansējuma izlietojumu uztraukties nav pamata, raizes par komisijas darbu rada kāds cits apstāklis – nevienam pētniekam joprojām nav pielaides valsts noslēpumam. Viņš pauda bažas, vai valdība nākamā gada 31.maijā saņems saturīgu un profesionālu ziņojumu.
“Lai paveiktu darbu, ir uz darbu jāaiziet. Ne jau šī kartotēka ir valsts noslēpums, bet vienkārši pēc likuma šī kartotēka glabājas Satversmes aizsardzības biroja telpās, kurās lai ieietu ir nepieciešama šī speciālā atļauja,’’ atgādināja Šadurskis.
Satversmes aizsardzības birojā savukārt norāda, ka ekspertu atbilstību izvērtēs tik ātri, cik iespējams. Sāktas sarunas par pielaidēm diviem pētniekiem, tomēr birojs joprojām gaida visu dokumentāciju.
Vēl pirms nedēļas LTV raidījumā "Tieša runa" vairāki deputāti neslēpa šaubas par to, vai komisija darbus pabeigs laikus.
Jau ziņots, ka Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir pēc nākamā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
Pētnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris gan iepriekš uzsvēra, ka pētniekiem nav iespējas brīvi rīkoties ar datiem. Lai tiktu SAB telpās, kur varētu iepazīties ar neanonimizētajiem dokumentiem, divi pētnieki pieteikušies pielaidei uz valsts noslēpumu.
