Šadurska plāns: Skolēnu pavasara brīvlaiks divreiz garāks; mācību gads – divas nedēļas ilgāks

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek apsvērta iespēja par nedēļu pagarināt skolēnu pavasara brīvlaiku, bet mācību gadu varētu pagarināt par divām nedēļām, to intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Mazināt pavasara nogurumu

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek meklēti risinājumi, lai mazinātu skolēnu "pavasara nogurumu", kas vērojams pēc ziemas. "Ļoti nopietni domājam par vēlu vienu brīvlaika nedēļu [pavasarī]," atzina ministrs, norādot, ka divu nedēļu ilgu brīvlaiku pavasarī varētu noteikt ne 2016./2017.gada, bet nākamajā mācību gadā.

Tiesa, ja pavasara brīvlaiku pagarinātu, tad tas notiktu uz vasaras brīvlaika rēķina, teica ministrs. Viņaprāt, vēl viena brīva nedēļa pavasarī gan skolēnu, gan viņu vecāku un skolotāju ieskatā būtu daudz vērtīgāka "nekā viena no daudzajām vasaras brīvlaika nedēļām".

Šadurskis norādīja, ka uz vasaras brīvlaika rēķina varētu pagarināt arī mācību gadu par divām nedēļām. Tiesa, šādas izmaiņas varētu neattiecināt uz 12.klases audzēkņiem, jo viņiem ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt centralizēto eksāmenu rezultātus, norādīja Šadurskis.

"12.klasei vajadzētu būt īsākam mācību gadam un pārējām [garākam]," sacīja izglītības ministrs.

Šādas izmaiņas plānotas arī saistībā ar topošo jauno mācību saturu, ko, sākot ar 2018.gadu, skolās plānots ieviest pakāpeniski – trīs gadu laikā. Lai mājasdarbu būtu mazāk, skolā plānots vairāk praktizēt mācību vielas atkārtošanu, par iecerēto kārtību stāstīja ministrs.

“Mums ļoti īsā laikā jāizstrādā jaunais satura koncepts, jo 2017.-2018.gadā mums ir jāveic tā aprobācija 1.-4. klasē, jo šajās klasēs no 2018.-2019. mācību gada ieviests jauns standarts. Tas būs liels izaicinājums mums, skolu vadībai un pedagogiem,” tā, komentējot mācību satura reformu, žurnālistiem atzina Šadurskis.

Gaidāmas izmaiņas arī speciālās izglītības jomā. “Diskutēsim par satura izmaiņām, par to, kuri bērni ir iekļaujami vispārējā izglītībā, bet kuriem labāk izglītoties speciālās iestādēs. Runāsim par to ar nevalstiskajām organizācijām un vecākiem,”solīja IZM valsts sekretāre Evija Papule.

Nepārslogot ar mājasdarbiem

Šadurskis gan aicina nepārslogot bērnus ar mājasdarbiem jau šajā mācību gadā. Ministra ieskatā, šobrīd bērniem ir pārāk maz brīvā laika, jo mācībām seko arī interešu izglītība un citas nodarbes.

Izglītības ministrs aicina pedagogus nepārsolog bērnus ar mājas darbiem
00:00 / 00:48
Lejuplādēt

"Mums ir pārāk liela mācību slodze nedēļā skolēniem faktiski visās klašu grupās.

Ja mēs ļoti labi saprotam, ka pieaugušam cilvēkam pēc darba ir jāatpūšas, tad skolēnam pēc skolas vēl ir interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītība, kas ir ārkārtīgi nepieciešamas lietas, un tad vēl ir mājasdarbi. Bērnam taču arī ir jāatpūšas. Bērnam ir jāatpūšas vairāk nekā pieaugušajam. Bērnam ir vēl jāaug, un bērnam ir ļoti svarīgi, ka viņam ir arī jāspēlējas. Kad lai viņš to dara? Mājas darbu slodzei ir jābūt lielai daļai pārnestai uz skolu. Tātad - neliels daudzums mājas darbu, bet noteikti ne sestdienās un svētdienās," klāstīja ministrs.

"Noteikti nebūs mājasdarbu sestdienā, svētdienā, jo tas būtībā ir tas laiks, kad bērns var pavadīt ar vecākiem," pauda ministrs. "Mājasdarbam ir divas funkcijas – atkārtošana, kas ir nepieciešama, bet to var darīt arī skolā, un otra funkcija – bērns viens pats risina problēmu, kas dod atgriezenisko saiti skolotājam, vai izdevies izskaidrot mācību vielu vai ne. Man ir liels lūgums vecākiem – nepildiet saviem bērniem mājasdarbus!" teica Šadurskis.

Topošos standartus jau apsteidzis Rīgas Valsts otrās ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs. Viņš mājasdarbus neuzdod nekad. "Es uzskatu, ka ģimnāzijas uzdevums ir sagatavoties studijām augstskolā. Līdz ar to viena no pamatprasmēm, kas ir jāiegūst, ir pētnieciskā darba prasmes. Tāpēc mājasdarbus es neuzdodu, bet reizi semestrī ir jāizstrādā referāts," uzsver Arājs.

Šādu pieeju skolotājs izstrādājis savā iepriekšējā darbavietā – Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tā nesusi rezultātus. Centralizēto eksāmenu vēsturē vasaras sākumā kārtoja 38 viņa audzēkņi. Valstī kopumā – vidēji seši no skolas. Arī rezultāti bijuši virs vidējā valsts ģimnāzijās. Skolotājs gan atzīst – iespējams, citos mācību priekšmetos mājasdarbiem ir lielāka nozīme. "Manuprāt, reizēm daļa skolotāju pat nesaprot, kāpēc viņi to mājasdarbu uzdod. Tas ir vienkārši tā – uzdod mājasdarbu, jo mājasdarbus ir pierasts uzdot. Viņiem uzdeva skolā mājasdarbus, un viņi tagad uzdod skolā mājasdarbus. Vai tam ir kāda saturiska jēga? Es, godīgi sakot, to mazliet apšaubu," neslēpj Arājs.

Vecāku biedrība mudina regulēt mājasdarbu daudzumu

Komentējot ministra rosinājumu mazināt mājasdarbu apjomu, biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Silvija Titova-Meija intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka problēma ir nevis mājasdarbos, bet trūkstošā regulējumā par to, cik daudz var uzdot mājasdarbus. Par to liecina tas, ka vienā skolā bērni nepārgurst, bet citā pārgurst.

Lai gan Šadurskis publiski mudinājis skolotājus pievērst uzmanību mājasdarbu apjomam, biedrības pārstāve uzskata, ka līdz ar jauno mācību gadu vajadzētu izdot ministra rekomendāciju izvērtēt mājasdarbu apjomu un mērķus. Aizstāvot slodzes mazināšanu, viņš uzsver, ka brīvdienā bērniem būtu laiks jāvelta ģimenei un atpūtai.

Jautājumā par slodzes mazināšanu Gulbenes vidusskolas direktors Ivars Mednis cer uz izglītības satura reformu: “Varbūt tiešām būs sakarīgi un sabalansēti risinājumi.” Viņaprāt, pamatskolā mācību saturam nevajadzētu būtu pārblīvētam ar informāciju.

Tajā pašā būtiski ir arī tas, lai bērniem būtu iespēja uzturēties skolu pagarinātajās grupiņās, jo daudziem vecākiem tā ir ikdienas nepieciešamība. Laiks gan tur tiek pavadīts saturīgi, piebilda direktors.

Taču skolas direktors Mednis un vecāku biedrības pārstāve Titova-Meija skeptiskāk izsakās par ieceri skolēniem pagarināt pavasara brīvlaiku un līdz ar to arī mācību gadu. Latvijā labs, silts laiks ir laba vērtība. Ja laikā, kad laukā spīd saulīte, jāsēž klasē, tas būtu ne pārāk labs lēmums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt