Maizītis norādīja, ka SAB nav saistīts ar krimināllietas izmeklēšanu, bet pārbauda savas kompetences jautājumus – pielaidi valsts noslēpumam.
Maizītis atzina, ka pašlaik publiskajā telpā izskan dažādas versijas saistībā ar Rimšēviča lietu, kardināli pretējās versijas, un birojam arī jātiek skaidrībā, kam ticēt, kurai versijai ticēt, un tad aicinās uz sarunu pašu Rimšēviču, “kad būsim paši gatavi šādai sarunai”.
Maizītis skaidroja, ka šādā sarunā jāuzdod iespējami precīzi jautājumi, lai saprastu, kuram taisnība, kurš melo vai nemelo, tam nepieciešams sagatavošanās darbs.
Taču tie noteikti nebūs vairāki mēneši, iespējams, viens mēnesis, bet precīzi pateikt ir grūti, sacīja Maizītis.
SAB vadītājs arī norādīja, ka arī gadījumos, kad personai liedz pielaidi valsts noslēpumiem, tas nenozīmē, ka persona ir par kaut ko vainīga, kā to bieži uztver sabiedrība.
“Nav runa par to, ka amatpersona būtu vainīga, bet risku summa, ja riski ir tik augsti, ka persona var kaut ko izdarīt,” skaidroja Maizītis.
Apkopojot riskus, SAB cenšas atturēt amatpersonu, kurai liedz pielaidi valsts noslēpumam, “no vēl lielāku nepatikšanu sastrādāšanas”, lai gan “tas ne vienmēr izdodas”, ne vienmēr to var, bet tāda sistēma eksistē daudzās valstīs”.
KONTEKSTS:
SAB pārbauda ziņas par Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos pēc Rimšēviča aizturēšanas kriminālprocesā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Martinsonu. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.
Līdz šim SAB nav redzējis iemeslu liegt Rimšēvičam pielaidi klasificētajai informācijai.
Rimšēvičs uzskata, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
