Rubene ir vieta, kurā 13. gadsimta sākumā izveidojās viena no senākajām Latvijas kristīgajām draudzēm, tās dibinātājs ir Livonijas Indriķa hronikas autors, un arī šodien teritorija ap dievnamu glabā bagātu kultūras un mākslas mantojumu. Lai to sakārtotu, draudze izlēmusi iesaistīt plašāku sabiedrību un, kā vērtē mācītājs, jāsāk tikai strādāt un tad redzēs, kur šie darbi aizvedīs.
„Ir ļoti daudzas labas izpētes šeit bijušas, bet mēs jau nezinām, varbūt, ka atklāsies vēl kaut kas. Un šī vieta ir tāda, kas pelna būt vismaz Rubenes centrs, ja ne pat plašāk, jo te ir ārkārtīgi biezs kultūrslānis,” saka Rubenes luterāņu baznīcas mācītājs Artis Eglītis.
Mācītājs arī stāsta – pagaidām grūti spriest, cik daudz un dažādu speciālistu vajadzēs piesaistīt. Tomēr, uzrunājot līdzdarboties arī Vidzemes Augstskolu, skaidrs, ka gan tūrisma, gan arī citu jomu studentiem šeit pavērsies plašas darba iespējas. „Studentu gala darbi tiks izstrādāti, studentu prakses. Tās ir lietas, kur praktiski studenti varēs risināt kādas problēmas, praktiskas lietas un tādā veidā arī palīdzēt virzīt šo projektu,” saka Lutera akadēmijas valdes priekšsēdētāja Helēna Andersone.
Tāpat arī Lutera akadēmijā priecājas par Rubenes draudzes aicinājumu iesaistīties šajā darbā, jo iespējams, tas ļaus attīstīt pat jaunu studiju virzienu – gatavot profesionāļus, kas prastu vadīt projektus kultūrvēsturisku objektu atjaunošanai.
Šobrīd šī loma nereti jāuzņemas mācītājiem, kas apguvuši tikai akadēmiski teoloģisku izglītību. „Mācītājam varbūt nav jāzina kaut kādas sīkas detaļas celtniecībā, bet viņam ir jāprot organizēt darbs, lai šis dievnams kļūtu par nozīmīgu objektu ne tikai draudzei, bet visai vietējai sabiedrībai. Un tā ir pilnīgi cita pieeja un domāšana, kas ir nepieciešama vietējās draudzes mācītājam,” atzīmē Andersone.
Pavasarī plānots, ka vispirms vizuāli pievilcīgāku padarīs baznīcai blakus esošo, savulaik tā arī nepabeigto draudzes ēku, tiek spriests, ka ar laiku šajā un arī pašvaldībai piederošajā ēkā varētu tikt ierīkots, piemēram, pansionāts.
