Eiropas Savienība (ES) ik gadu saražo 60 miljonus tonnu pārtikas atkritumu un 12,6 miljonus tonnu tekstilizstrādājumu atkritumu. Eiropas Komisija pērn nāca klajā ar aicinājumu noteikt jaunus šo atkritumu samazināšanas mērķus, kas dalībvalstīm būs jāsasniedz līdz 2030. gada beigām.
Eiropas Savienībā 53% no pārtikas atkritumiem rodas tieši mājsaimniecībās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Rudīte Vesere iezīmēja, kā atkritumu apjoms jāsamazina uz vienu iedzīvotāju tieši Latvijā:
"Pārtikas atkritumu rašanās uz vienu iedzīvotāju kopā mazumtirdzniecībā, restorānos, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās jāsamazina par 30%, salīdzinot ar 2020. gadu. 2020. gadā mēs radījām vairāk nekā 100 kilogramus pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka
uz 2030. gadu mums jāpanāk 32 kg atkritumu samazinājums uz iedzīvotāju.
Tas ir gana daudz, bet, no otras puses, mēs varam arī izdarīt secinājumus, ka, samazinot šo apjomu, mēs samazinām arī izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu."
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti rosinājuši noteikt ambiciozākus mērķus un atkritumu daudzumu uz iedzīvotāju samazināt par 40%. Tāpat arī pārtikas pārstrādes un ražošanas atkritumu apjomu aicina samazināt vismaz par 20% iepriekš Eiropas Komisijas ierosināto 10% vietā.
Pārtikas ražošanas sektorā Latvijā patlaban gadā tiek radīti ap 35 tūkstoši tonnas atkritumu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš norādīja, ka nozare jau šobrīd īstenojot virkni atkritumu samazināšanas pasākumu, tomēr katrs ambiciozāks lēmums nozarei rada izaicinājumus arī konkurencē.
"Mēs esam maza valsts starp lieliem tirgiem un tirgus spēlētājiem ar vienādiem konkurences apstākļiem, un vienlaikus līdz šim Latvijas pārtikas uzņēmumi vienmēr ir spējuši pielāgoties gan ES, gan nacionālajām prasībām. Mēs esam pārliecināti, ka tiksim galā arī ar šo, bet esam arī uzsvēruši, ka
Latvijai nevajadzētu nacionālā līmenī noteikt augstākas prasības, nekā nosaka Eiropas minimālais standarts, jo mūs dažādas papildu prasības skar sāpīgāk, tās ir finansiāli ietilpīgākas," uzsvēra Liniņš.
Tāpat Eiropas Savienībā tikai 22% no dalīti savāktajiem tekstilizstrādājumiem tiek pārstrādāti vai lietoti atkārtoti, tādēļ plānots paplašināt ražotāju atbildības shēmas, nosakot, ka ražotājiem jāsedz dalītas savākšanas, šķirošanas un pārstrādes izmaksas.
Lai arī Eiropas Savienībā kopumā tekstila šķirošanas sistēmu jāievieš no 2025. gada, Latvijā tā uzsākta kopš pagājušā gada, bet ražotāju atbildības sistēma jāievieš jau no šā gada 1. jūlija. Piemēram, "Latvijas Zaļais punkts" sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, stāstīja uzņēmuma pārstāve Laura Berga.
"No šī gada 1. jūlija stājas spēkā Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi, un visiem uzņēmumiem, kas tirgo tekstilu, ir jāmaksā Dabas resursu nodoklis par apģērbu, apaviem, mājas tekstilu. Aktivitāte ir laba, esam noslēguši teju 100 līgumus, tie ir gan lielāki, gan mazāki uzņēmumi. Savukārt Zaļais punkts kā ražotāju atbildības organizācija plāno šo tekstila apsaimniekošanu līdzīgi, kāda tā ir ar iepakojumu, elektroniku un videi kaitīgām precēm, ko mēs jau darām," skaidroja Berga.
Atkritumu direktīvas grozījumi vēl tiek apspriesti, dalībvalstu nākamā darba grupā plānota aprīlī, bet par galīgo redakciju diskusijas vedīs arī jaunais Eiropas Parlaments.
