Pēc cīņas beigām par ASV prezidenta krēslu nu visiem jāatdziest no priekšvēlēšanu retorikas un visa, kas tajā laikā sarakstīts un sarunāts. ASV un Eiropai ir daudz kopīgu jautājumu, kas būs jārisina, norādīja ministrs.
Neraugoties uz Trampa ievēlēšanu, Latvijai noteikti nekas nebūs jābūvē no jauna, jo esam strādājuši ar ASV kopš mūsu neatkarības atgūšanas. Daudzu gadu laikā gan senatori, gan kongresmeņi teikuši – lai kas būtu pie varas, ASV paliek Latvijas sabiedrotais.
Un arī pēc Trampa prezidenta administrācijas izveides Latvijas diplomātiem būs uzdevums sākt strādāt ar viņiem. Arī ministrs Rinkēvičs plāno divu – triju mēnešu laikā doties vizītē uz ASV.
Jau ziņots, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu pārstāvis Tramps. Viņš ievēlēts par 45. ASV prezidentu, iegūstot nepieciešamos vismaz 279 no 538 elektoru balsīm.
Priekšvēlēšanu laikā Tramps paziņoja, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts par ASV prezidentu, viņš nesola viennozīmīgu atbalstu Baltijas valstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā. Par to būtu jālemj, izvērtējot, vai "tās izpildījušas savas saistības pret mums". Proti, ASV varētu neaizsargāt tās valstis, kas aizsardzībai neatvēl 2% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Polijas amatpersonas pēc Trampa ievēlēšanas paziņoja, ka Polija pirmajās iespējamajās sarunās ar jaunā ASV valsts prezidenta Donalda Trampa administrāciju lūgs no jauna apstiprināt šā gada vasarā NATO samitā panākto vienošanos par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā – Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Tāpat vēstīts, ka šā gada jūlijā NATO samitā Polijā panākta vienošanās par to, ka četrās valstīs tiks izvietotas kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija – Igaunijā, Vācija – Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
