Tas tiek vērtēts kā svarīgākais starpkaru periodā noslēgtais divpusējais līgums, kā arī visvairāk citētais un zinātniskos pētījumos analizētais Latvijas starptautiskais līgums.
100. gadadienas pasākumus plkst. 9 no rīta ievadīja ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un baznīcas zvanu skandināšana. Savukārt Latvijas Kara muzejā otrdien tika atklāta izstāde "Brīvības čuksti". Rīgā otrdien ieradās arī Igaunijas, Somijas un Polijas ārlietu ministri. Kopīgajā ārlietu ministru preses konferencē Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs uzsvēra, ka šis līgums licis pamatu Latvijas un Krievijas diplomātiskajām attiecībām un ir tikpat svarīgs, kā Latvijas de iure atzīšana.
"Ar šo līgumu Krievija atteicās no Latvijas uz mūžīgiem laikiem. Tie gan ilga 20 gadus un sekoja mēģinājums mūs okupēt un 50 gadus mēs faktiski neatkarību zaudējām. Bet līguma esamība, tas, ka līgums ir spēkā un ir reģistrēts ANO datubāzē, liecina, ka šim dokumentam nav ne tikai juridiska, bet arī politiska un vēsturiska nozīme," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu sacīja, ka, parakstot Molotova-Ribentropa paktu, Krievija par saviem solījumiem diemžēl aizmirsa.
"Viņi nav to minējuši savā vēsturē, to mēs redzam arī no Krievijas valdības puses. Joprojām tiek mēģināts falsificēt vēstures faktus.
Es nedomāju, ka vēsture ir tikai lapaspuses akadēmiskās vēstures grāmatās, bet tā ir svarīga šodienas cīņa par patiesību, un šī vēstures falsifikācija ir centieni kontrolēt ne tikai pagātni, bet arī nākotni.
Mēs paliekam apņēmīgi bloķēt šos centienus," teica Reinsalu.
Pēc preses konferences ārlietu ministri devās uz pasākumu Rīgas pilī, kur klātesošos uzrunāja valsts augtākās amatpersonas.
Kā uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Krievija šo līgumu šobrīd neuzskata par spēkā esošu un tai saistošu. Austrumu kaimiņa argumentācijā neesot saklausāma patiesa vēlme atzīt pieļautos starptautisko tiesību pārkāpumus pret Latviju. Pēc Levita domām, miera līgums nav tikai vēstures, bet arī mūsdienu jautājums.
