Rīgas pils pagaidu jumts ziemai neder. Lai nodrošinātu reālu aizsardzību vētrās, ziemas periodā un ļautu pieslēgt apkuri pils telpās, steidzami nepieciešams projekts pastāvīgā jumta izbūvei, pauž būvnieku SBRE pārstāve Mārīte Straume.
"Valsts nekustamo īpašumu" Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis ir izbrīnīts par būvnieku paziņojumu. Viņš uzsver, ka savstarpējā vienošanās paredz, ka pagaidu jumtam ir jākalpo deviņus mēnešus: „Vienošanās, kas ir noslēgta par šiem darbiem, skaidri definē, ka jumta konstrukcijai ir jābūt līdz nākamā gada maijam. Varbūt cilvēki nesaprot, ka Latvijā ir ziema, tā iestājas apmēram novembrī un beidzas martā. Tāpat šajā vienošanās norādīts par darbiem, kas ir veicami saistībā ar siltināšanu pasākumiem vietās, kur ir pagaidu jumts. Tas nepārprotami norāda uz to, ka būvnieks bija informēts – pagaidu jumtam jābūt tādam, lai tas varētu kalpot ziemas apstākļos.”
Artis Dzirkalis, balstoties uz vienošanās noteikumiem, pieļauj, ka būvniekiem par neatbilstošu jumtu var nesamaksāt. Būvnieki stāsta, ka pagaidu jumtu sākuši uzstādīt pirms noslēgtās vienošanās, lai pēc iespējas ātrāk Rīgas pils telpas pasargātu no lietus. SBRE pārstāve Mārīte Straume skaidro, ka stingrās plēves pārklājums uz sastatnēm ir bijis vienīgais risinājums, ko varēja uzstādīt tik ātri, jo sienas izdegušajās telpās nav nestspējīgas.
„Ja būtu uzstādījums, ka jumtam jānodrošina siltumizolācija, jābūt ilgāk par gadu... Ja nostiprinātu nesošās sienas, izstrādātu projektu, pasūtītu konstrukcijas un tās izbūvētu, tad droši vien tikai tagad sāktu izbūvēt ilgstošāku pagaidu jumtu. Šis tiešām ir pagaidu risinājums ar domu, ka pastāvīgais jums tiek projektēts pēc iespējas ātrāk un ātrāk arī tiek izbūvēts līdz ziemas sezonai,” skaidro Straume.
Būvuzraugs Bruno Fībigs atzinīgi vērtē, ka pagaidu jumts tomēr ir uzlikts. Taču viņš arī apstiprina, ka plēve, ar kuru pārklāta Rīgas pils, ziemu var neizturēt. Fībigs aicina "Valsts nekustamos īpašumus" un būvniekus pēc iespējas ātrāk atrast risinājumi, jo Rīgas pils ir kultūrvēsturiskais mantojums un par tā apzinātu bojāšanu draud kriminālatbildība.
„Tā nav vienkārši noliktava ar vienkārši bleķa jumtu. Tas ir arhitektūras piemineklis, un tā bojāšana draud ar kriminālatbildību. Līdz ar to gribētu visas ieinteresētās puses darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk šo jumtu mēs varētu uzlikt,” uzsver Fībigs.
"Valsts nekustamie īpašumi" jau ir sākuši sarunas ar pastāvīgā jumta projektētājiem un nākamās nedēļas laikā plāno noslēgt projekta izstrādes līgumu. Lai projektu varētu izstrādāt, būs nepieciešami apmēram trīs mēneši. Savukārt, lai jumtu uzbūvētu, vēl divi līdz trīs mēneši. Pašlaik joprojām nav pilnībā skaidrs, kura no pusēm vairāk atbildīga pie šī brīža situācijas.
