Purvciems un Pļavnieki būs pirmie mikrorajoni, kur saremontēs iekšpagalmus – tā tika solīts pirms trim gadiem. Kamēr daļa pagalmu patiešām pārtapuši jaunā kvalitātē, citi iedzīvotājus aizvien dzen izmisumā.
Izstaigāt vienu no Raunas ielas pagalmiem ir kā doties nezināmajā – pilnīgi noteikti ir vajadzīgs īpašs ekipējums un arī zināma drosme. Vietējie iedzīvotāji gadu gaitā, protams, ir pielāgojušies, un tomēr viņus, tāpat kā ļoti daudzu citu Rīgas māju iedzīvotājus, interesē – kā veicas ar priekšvēlēšanu solījumiem sakārtot iekšpagalmus.
Vietējie iedzīvotāji saka, ka milzu peļķe neizžūst jau teju desmit gadus. Rudens lietavu laikā situācija ir viskritiskākā. Kanalizācijas sistēma nespēj novadīt lieko ūdeni, un tādēļ tas nemitīgi krājas. Lai gan pilsēta solījusi situāciju labot, nekādi darbi tā arī nav notikuši.
Iespaidīgas bedres kā tumši krāteri joprojām plešas iekšpagalmos abpus Daugavai. Piemēram, Imantas rajona Dammes ielas iedzīvotāji sūkstās, ka, pārvietojoties pa pagalmu naktī, daudz netrūkst, lai pamatīgi apskādētu savus auto.
Kopš 2012.gada iekšpagalmu remontos Rīgas dome ieguldījusi 20 miljonus eiro, bet ar to nebūt nav gana.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs sprieda, ka, piemēram, Zolitūdē ir ļoti daudz izdarīts un gandrīz sakārtots.
“Es domāju, ka pēc gada mēs varētu to arī lielā mērā teikt par Imantu; Pļavnieki, teiksim, gaida vēl, “sacīja izpilddirektors.
Radzēvičs atzina, ka solījums četros gados sakārtot iekšpagalmus bijis pārlieku optimistisks. Patlaban ir skaidrs, ka remontdarbus nāksies turpināt vēl vismaz divus līdz trīs gadus. Tiesa, arī tad nebūt ne visi galvaspilsētas pagalmi būs tādi, kādus tos gribētu iedzīvotāji. Bet, ja pagalms ir uz īpašnieka zemes, pašvaldība esot bezspēcīga.
“Ir īpašnieki, kuri piekrīt [remontiem], un viņiem nav nekādu problēmu, un ir īpašnieki, kuri vienkārši nepiekrīt, un viņiem nav jāmotivē, kāpēc viņi tam nepiekrīt,” atzina Radzēvičš.
