Bēgļu plūsmas no Ukrainas ir kļuvušas stabilākas, un garu rindu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centrā nav. Rīgas domē rēķina, ka vidēji dienā centrā iegriežas 200 jaunu cilvēku. Taču kopējais apkalpoto cilvēku skaits dienā sasniedz pat 700, jo daļa no bēgļiem atgriežas atkal un atkal.
Daļa atgriežas, lai lūgtu sadzīvisku palīdzību vai kādu no pašvaldības pakalpojumiem, taču lielam vairumam aktualitāte ir dzīvesvieta. Rīgā aizvien aptuveni 2000 cilvēku ar valsts atbalstu izmitināti viesnīcās. Bet tās apmaksā vien 90 dienas. Ņemot vērā, ka marta sākumā bija lielākais cilvēku pieplūdums, 90 dienas daudziem tūkstošiem beigsies šī mēneša beigās, nākamā sākumā.
"Tad ir jautājums, kas ar viņiem notiks pēc 91. dienas? Un tas mums diemžēl nav skaidrs, uz to mums nav atbildes.
Te ir stāsts par to, ka mums nāksies, visticamāk, meklēt risinājumus, kā izmitināt cilvēkus skolās, sporta hallēs un tamlīdzīgi. Tas neiet kopā ar to stāstu, ko mums saka, ka pagājušajā nedēļā valdība pieņēma kaut kādu plānu," izteicās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Par/Progresīvie").
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Uz vairākām neskaidrībām norādīja arī brīvprātīgie, ar kuru palīdzību daudzi ukraiņi meklē dzīvesvietu. Turklāt meklē arī tie ukraiņi, kuri līdz šim tikuši izmitināti, kā arī vietējie iedzīvotāji, kas piekrita izmitināt kara bēgļus, bet ne uz tik ilgu laiku.
"Ja mēs paskatāmies "Gribu palīdzēt bēgļiem" "Facebook" grupā, kas ir slēgtā grupa, bet mums ir vairāk nekā 22 000 cilvēku šajā grupā, gan Latvijas, gan Ukrainas civiliedzīvotāji. Mēs redzam, ka šis noteikti ir aktuālākais jautājums, - vai kāds var palīdzēt atrast mājokli?" pastāstīja biedrības valdes locekle Linda Jākobsone.
Atbilstīgi valdības plānam, turpmākai izmitināšanai līdz 90 dienām par pirmo uzņemto personu iedzīvotājiem plāno maksāt 100 eiro, par katru nākamo 50, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī. To biedrībā vērtē atzinīgi, jo līdz šim cilvēki lielākoties to darīja bez atlīdzības. Bet, slēdzot īres līgumus ar privātpersonām par dzīvojamo telpu izīrēšanu bēgļiem, tiks apmaksāta īre ne vairāk kā 400 eiro.
"Skaidrs, ka ir brīvprātīgie un cilvēki, kuri ir gatavi uzņemt uz mēnesi, varbūt diviem vai trijiem. Bet, ja tas ir pusgads vai ilgāk, tad ir vienkārši jāsaprot, ka tas ir cilvēkiem arī neiespējami – tik ilgi uzturēt pie sevis. Un mums dzīvojamās platības, ko piedāvāt šiem cilvēkiem, realitātē nav. Tātad mums ir jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums," stāstīja Kleinbergs.
Risinājumus pašlaik Iekšlietu ministrija meklējot sadarbībā ar citām ministrijām, kas visas kā viena norāda – konkrētāki priekšlikumi un iespējamas vienošanās gaidāmas nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka arī citām pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sācies 24. februārī, Ukrainu pametuši vairāk nekā 5,5 miljoni cilvēku. Pēc oficiālajiem datiem Latvijā uzņemti vairāk nekā 26 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērni. Latvijas valdībā gatavojas Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp kompensācijām tiem, kas dos pajumti bēgļiem.
