Katrai ēkai ir jābūt savai adresei. Adresācija ēkām ir saistīta ar tuvāko ielu, no kuras tajās var iekļūt. Tāpēc, lai nebūtu situācijas, ka vairākām ēkām ir viena adrese, Rīgas būvvalde ir sākusi adresācijas sakārtošanas projektu.
Daļā galvaspilsētas adreses jau ir sakārtotas. Šobrīd notiek publiskā apspriešana par adrešu maiņu Avotu ielas un Grīziņkalna apkaimē. Tur adrešu maiņa skars apmēram 1000 ēku.
Freimantāls aicina cilvēkus nebūt kūtriem un izteikt savas domas par būvvaldes projektu un piedāvāto adreses maiņu. Publiskā apspriešana plānota līdz 14.februārim.
“Jau šobrīd mēs esam saņēmuši gandrīz tuvu 70 anketām, kur cilvēki izsaka savu viedokli. Apmēram 25% iedzīvotāju jau šobrīd mutiski ir izteikuši piekrišanu un atbalstu šādām darbībām,” pastāstīja Freimantāls.
Adrese maiņas gadījumā tajā dzīvojošo vienīgai pienākums ir turpmāk lietot jauno adresi. Adresācijas nodaļas vadītājs stāsta, ka būvvalde šo informāciju nodod Valsts adrešu reģistram, kurš to reģistrē un automātiski izziņo sadarbības iestādēm, piemēram, Zemesgrāmatai un pašvaldībām. Par adrese maiņu būvvalde informē arī uzņēmumus, piemēram, telekomunikācijas kompānijas un citus pakalpojumu sniedzējus.
“Ko tas nozīmē iedzīvotajiem? Tas nozīmē iedzīvotājiem, ja adrese ir mainīta, un viņš dzīvo kādā konkrētā dzīvoklī, tur ir deklarējies, viņam ir zemesgrāmata uz šo dzīvokļa īpašumu, tad ne uz Migrācijas lietu pārvaldi viņam būs jāiet pārdeklarēt adresi, ne uz Zemesgrāmatu mainīt savu adresi. Jo valsts savā pusē šo informāciju apmaina,” viņs skaidroja.
Vienīgie izdevumi, ar kuriem cilvēkiem jārēķinās adreses maiņas gadījumā, ir jaunas plāksnes izgatavošana un piestiprināšana pie ēkas fasādes.
Adrešu sakārtošanu būvvalde šogad plāno arī Maskavas priekšpilsētā, Zolitūdes apkaimē, Ķengaragā, Šķirotavas rajonā, Rumbulas un Dārziņu apkaimē.
