"Esam pārliecināti, ka tas, pirmkārt, ir politisks lēmums," tā par vidusskolas posma likvidēšanu Rēzeknes 5. vidusskolā domā Aivars Kaupužs, kuram šajā skolā mācījušies un vēl mācās bērni. "Jo, skatoties uz visiem sasniegumiem, kas ir mūsu 5. vidusskolas rādītājos – gan mācību sasniegumos, gan olimpiādēs, bērnu kā personību attīstībā – noteikti ir krietni labāki rezultāti nekā citās pilsētas vidusskolās, kurās renovējot tika ieguldīti daudzi miljoni, bet īstenībā tas neparāda to kvalitāti, kāda ir mācību sasniegumos. Protams, ir neizpratne, kāpēc tas viss notiek."
Arī vecāku pārstāvis Jaroslavs Volkovs satraukts par to, ka pilsētas Ziemeļu rajonā dzīvojošajiem skolēniem tiek liegta iespēja iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību tuvāk dzīvesvietai. "Atstāt visu mikrorajonu bez skolas… Jāskatās arī ģeogrāfiskais viedoklis.
Par mācību kvalitāti un visu pārējo šajā skolā es esmu pārliecināts, pats esmu to izgājis, un arī pedagogi visi apmierina, un līdz ar to es bērnus laidu tieši 5. vidusskolā, nevis citā."
Vēl pērnā gada februārī Rēzeknes dome pieņēma lēmumu trīs pilsētas vidusskolas – 3., 5. un 6.– reorganizēt par pamatskolām. Rēzeknes domes opozīcijas deputāte Ināra Groce uzsvēra, ka, viņasprāt, Rēzeknē notiekošajā skolu reorganizācijā ir vairāk politikas nekā rūpju par skolēniem.
"Ziemeļu mikrorajonā ir nepieciešams saglabāt vienu vidusskolu. Mēs esam aktivizējuši gan vecākus, gan skolēnus par to, lai šai skolai varētu atjaunot vidusskolas statusu. Man šķiet, svarīgākais ir arī šis skolas sasniegumi. To ir pietiekoši daudz, tā ir viena no trim labākajām pilsētas skolām tieši vidusskolas līmenī, un man šķiet, ka tas ir diezgan liels neprāts šādu konkurētspējīgu iestādi slēgt. Vidusskolas statuss ir jāatjauno, bet, ko saka dome, jums jājautā vadībai, pozīcijai, domes priekšsēdētājam. Pagaidām nesaka neko. Uz sarunu nenāk," sacīja Groce.
Arī Latvijas Radio saņemt Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Saskaņa") komentāru šajā sakarā neizdevās. Jautājums jau agrāk esot izlemts un tur neesot, ko komentēt.
Toties situāciju komentēt piekrita Rēzeknes domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.
"Ja mēs reāli raugāmies uz skolu piepildījumu, tad mēs nevaram piepildīt pat tās trīs skolas, kas pašreiz uzņem desmitās klases. Ja mēs paskatāmies, tad šogad desmitajās klasēs ir uzņemti 168 izglītojamie, 96 no kuriem ir ģimnāzijā. Tās ir četras klases, kas realizē 6 izglītības programmas… Divas klases ir uzņemtas Poļu vidusskolā ar 40 izglītojamajiem un viena klase ir uzņemta 2. vidusskolā. Kopā ir uzņemtas septiņas vidusskolas klases uz trim skolām," stāstīja Drelings.
Rēzeknes Valsts ģimnāzijā un 2. vidusskolā ar Eiropas Savienības atbalstu veikta vairākus miljonus vērta renovācija un, neskatoties uz 2. vidusskolas ne tik labajiem sasniegumiem izglītības jomā salīdzinājumā ar 5. vidusskolu, pilsētas dome lēmusi attīstīt tieši 2. vidusskolu, kuras direktors ir pilsētā valdošās "Saskaņas" partijas biedrs. Drelings gan pārliecināts – ar politiku šiem lēmumiem neesot nekāda sakara.
"Tie bija izsvērti, pamatoti un valsts noramatīvajiem aktiem atbilstoši lēmumi. Ja kāds grib teikt, ka tur iejaukta politika vai vēl kaut kas, absolūti nepiekrītu. Pat vairāk – varētu piebilst, ka tas, kas notiek pašreiz, lūk, tā ir politika, ko atsevišķi spēki grib realizēt un tādā veidā gūt kaut kādu popularitāti," klāstīja Drelings.
Rēzeknes 5. vidusskolas saglabāšanas atbalstītāji pilsētas domē iesnieguši prasību par vidusskolas statusa atjaunošanu skolai. Prasību parakstījuši vairāk nekā 500 cilvēki, un tā iesniegta ne tikai Rēzeknes pilsētas domē, bet arī Izglītības ministrijā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā.
