Tagad jau vairākos dārzos gatavojas un aug pārtika ziemai, un sociālie darbinieki norāda, ka šī programma palīdz cilvēkiem iemācīties plānot savu budžetu.
Aprīlī no Norvēģijas tika saņemts 1000 eiro, lai to iedalītu 12 trūcīgajām ģimenēm, lai tās varētu iekopt savus dārzus, izaudzētu pārtiku ģimenei.
Šīs palīdzības saņēmēja Meldra un viņas bērni dārzā rosās jau no paša rīta. Darba ir daudz - jāpiesien tomāti un arī kārtīgi jāizravē visas dobes. Pupas, kāposti, gurķi, kabači, kartupeļi – Meldra cer uz labu ražu, lai dārzeņus varētu iekonservēt arī ziemai. Darba netrūkst nevienam ģimenes loceklim.
Projekta “Darba terapija” dalībniecei Meldrai ir pieci bērni vecumā no diviem līdz 16 gadiem, “kurš par tomātiem atbild, kurš par saulespuķēm, kurš par mazo māsu”.
“Tomēr tie 83 eiro ir diezgan liela nauda mūsu apstākļos, [bez tiem] būtu grūtāk,” par projekta ietvaros saņemto palīdzību saka Meldra.
Arī bez projekta naudas dārzā, protams, kaut ko stādītu, bet “tad vairāk vajadzētu knapināties, lai to visu panāktu”, atzina Meldra.
Meldras ģimene ir viena no trim Rēzeknes novada Bērzgales pagasta ģimenēm, kas ir iesaistījušās Latvijas un Norvēģijas Sarkanā Krusta pārstāvju īstenotā projektā “Darba terapija”. Par līdzekļiem, kas tika piešķirti projekta ietvaros, tika iegādātas sēklas, apmaksāta zemes aršana un kultivēšana.
Arī Lolitas Laureckas ģimene lēmusi iesaistīties projektā, un viņa atzīst, ka nauda bija tieši laikā – tā tika ieguldīta zemes apstrādē, kā arī siltumnīcas iekārtošanai, kurā pašlaik nogatavojas gurķi.
“Jebkuram tas ir neliels stimuliņš varbūt vairāk sēklu iegādāties, labāk zemi uzart, iedrošina nedaudz. Tie [dārzeņi] ir domāti tomēr krājumiem ziemā, tas ļoti atvieglo ģimenes budžetu turpmāk. Tie paši kartupeļi, burkāni – tas jau vienmēr pārtikai arī aiziet,” stāstīja Laurecka.
Projekta dalībniekiem stingras uzraudzības no pagastu sociāliem darbiniekiem neesot. Vienīgais, kas jādara - jāfiksē naudas izmantošana dienasgrāmatā, pieliekot klāt kvītis par pakalpojumiem vai iegādātam precēm. Novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale norāda, ka visvairāk jautājumu cilvēkiem izraisa tieši finanšu atskaites, taču šī lietvedība ir veids, kā iemācīties plānot savu budžetu.
“[Projekts] ir vairāk vērsts uz to, lai cilvēks pats izjūt atbildību par to, ko viņš dara un ka viņš ir iesaistījies, tas ir vajadzīgs viņam, viņa ģimenei. Ja ar šo nelielu projektiņu viņi tiks galā, varbūt tas būs arī tāds kā grūdiens tālākai viņu darbībai,” sacīja Silvija Strankale.
Dricānu pagasta sociālā darbiniece Ilze Tutāne savukārt piebilst, ka “nav jau pagasts lielais, tas ir maziņš, un katrs iedzīvotājs zina par katru, ja gadījumā tur nekas nebūtu iekopts, tad uzreiz jau būtu zvans”.
Projekta īstenotāji cer, ka tas kļūs par vērtīgu pieredzi un labu grūdienu tālākai ģimeņu darbībai.
