Codē cilvēku un darbavietu arvien mazāk
Codes centrā cauri lielajai ielai izbrauc pāris mašīnas, pārvietojas arī cilvēki, tepat blakus darbojas traktors... Dzīvība šeit ir, lai gan vietējie zina stāstīt, ka ļoti daudzi aizbraukuši prom no Codes un Bauskas, jo trūkstot darba. Tepat blakus Codes pamatskola, tur skolnieki vēl ir. Pie skolas divi velosipēdi, un šeit arī lielākoties mācās tie, kuri dzīvo tuvumā. Pārējos no Bērzu skolas, ko savulaik likvidēja, pašvaldība uz skolu ved ar transportu.
Code ir Bauskas novadā pirmā, kurā var ierasties braucot no Rīgas puses. Codes pamatskolas skolēni atzīst, ka šeit dzīvot viņiem patīk, tomēr atbildes ir pretrunīgas. - „Patīk, ka te ir mierīgāk nekā pilsētā," saka Endijs. - „Jauki, nav nekādu trokšņu, mierīgi viss. Vecākiem ir darbs, tētis strādā Anglijā, mamma pašlaik pa māju,” stāsta Maikls. -„Interesanti, notiek dažādi pasākumi, nav garlaicīgi. Pagastā ir diezgan sakārtots, tikai tā vieta, kur mēs dzīvojam, tur pa vasaru ir nekārtīgs. Neesmu dzirdējis, ka var atrast sevišķi labu darbu. Es domāju, ka cilvēki šeit ir laimīgi, nav par ko bēdāties,” uzskata Jānis.
Direktors Georgijs Ostrovskis stāsta, ka ar savu amatu un dzīvi Codē ir apmierināts, tomēr viņš arī redz skolas darbinieku un skolēnu grūtības. No septembra pašvaldība apņēmusies apmaksāt bērniem brīvpusdienas līdz 5. klasei. Bet skolotājiem naudas no novada domes ir maz, un arī pārējiem darba nav. Trešajai daļai no skolēniem kāds no vecākiem aizbraucis uz ārzemēm strādāt. Tomēr skolai paveicies - pirms novadu reformas paspējuši skolu izremontēt, un skolēnu skaits stabili turas pie pusotra simta, te mācās arī piecus un sešus gadus veci skolēni. Arī tie, kas pirms tam mācījās citās skolās, kuras nu ir slēgtas.
Pilsētā dzīvākā vieta - tirgus
Sociālais aprūpētājs, traktora vadītājs, dārznieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks, frizieris, mehāniķis, noliktavas darbinieks, lopkopis, slaucējs – tādas ir vakances Nodarbinātības valsts aģentūrā Bauskā. Algas - 200, 210, 250 latu apjomā. Aģentūras Bauskas nodaļas vadītāja Igunda Bēmane skaidro, ka vakanču skaits palielinās, tomēr tie lielākoties ir lauku darbi, ražojošu uzņēmumu apkārtnē maz, tāpēc arī piedāvājums ir ierobežots. Bezdarbnieku te ir teju 1500, puse no tiem ilgstoši.
Bauskas tirgū kūsā dzīvība, cilvēki pērk gaļu, dārzeņus, zivis... Garākā rinda tieši pie zivju stenda. „Nu kā, dzimtā vieta, nu, es uz ārzemēm taču nebraukšu savā vecumā, cilvēki un kaimiņi labi, dārzi iekopti, puķu dārzi iekopti,” stāsta tirgū.
Brigita tirgū stāv pie dārzeņu un augļu stenda, pārdod kartupeļus, dzērvenes, sīpolus, ābolus. Viņa stāsta, ka vieglāk tiem, kas dzīvo piepilsētā un kam pašiem savs dārziņš. Blakus ir Dzidras kundze - ar raibu lakatiņu galvā, pārlīkusi pār kartupeļiem un burkāniem - viņa stāsta, ka palīdz saviem radiniekiem tirgot dārzeņus. Viņa nav apmierināta ar laiku, kurā dzīvo.
„Es atceros arī Ulmaņlaikus, kā gāja dzīve uz augšu, jo tas Ulmanis nebāza sev kabatā un domāja par tautu. Toreiz es laukos dzīvoju un uz plika lauka būvēja mājas. Santīmu pie santīma krāja un varēja sakrāt. Tagad, kam ir, tas nogulda, a tam, kam nav…. Man prasa, ko es domāju, kad saņemu pensiju. Es domāju, kad būs nākamā. Īre jāmaksā, par apkuri jāmaksā. Cenas tikai pieaug, dažas dienas atpakaļ puskukulītis rupjmaizes bija 40 santīmi, tagad ir 46. A kur pensijā tas pielikums ir?” nosaka Dzidras kundze.
„Tirgus jauns, visas ieliņas un mājiņas remontē. Ielas praktiski kārtībā, laikam jau jauc visas iekšā, ceļi sūdīgi, bet tas visur tā ir. Tie, kas ir pusasfalta, bedrīšu pilns, tie nav pārāk labi, bet Bauska pati ir laba,” norāda pensionārs Andrejs. Viņš dodas medībās un, vienu aci nedaudz piemiedzis, stāsta, ka Bauskā dzīvot ir labi.
Politiskajai vadībai baušķenieki netic
„Rindas ir lielas bērnudārzos, un tikai trīs gadu vecumā pienāk kārta. Ar bērnudārzu esmu apmierināta, visu sagatavo un iemāca, jau daudzko sākot ar burtiņiem [darīt] un visus pamatus [zina],” stāsta jaunā māmiņa Kristīne. Rindas uz bērnudārziem ir, tomēr pašvaldība tagad uzcēlusi vienu jaunu un arī paplašinājusi esošos. Kristīne gribētu, lai pilsētā vairāk ir pasākumu bērniem un lielāki pabalsti, tomēr ar dzīvi pilsētā ir apmierināta. Bet māmiņa Inga skaidro, ka ģimene, lai gan apmierināta ar pilsētu, darba trūkuma dēļ domā braukt prom pie vīra, kurš jau ir aizbraucis. „Patīk, bet es labprāt brauktu prom, tikai mums vajag kur dzīvot tur, otrā galā. Esam jau nobrieduši, tētis ir prom jau otro gadu un mēs arī gribam pie tēta.”
Lauras un Guntara ģimenē Guntars strādā Rīgā, tagad Laurai jāmeklē darbs un viņa atzīst, ka to izdarīt būs grūti. Pamest Latviju jaunā ģimene gan nedomā. Lai gan bērniem ir bērnudārzs un dzīvot Bauskā patīk, politiskajai vadībai baušķenieki netic. „Nezinu, cik daudz tur tās naudas liekas iekšā, cik daudz viņi paši sev paņem, nu labi - sev paņem, bet lai ir normāla attieksme pret iedzīvotājiem. Es tādā ziņā nepārdzīvoju, bet dodiet kaut ko arī cilvēkiem, nevis tikai priekš sevis.” „Pilsētā arī mums tikai pagājušo vasarā sāka ceļus remontēt, te, piemēram, Slimnīcas iela vispār bija graujoša...”
Viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Bauskā ir Sarkanais Krusts. Te dala pārtikas pakas. Nāk katru mēnesi 500 cilvēki, kas reizē ar pārtiku saņem arī humāno palīdzību. Te pieejami arī palīglīdzekļi tiem, kam veselībai nepieciešams atbalsts. Sarkanajā Krustā var apmeklēt arī māsiņu un saņemt bezmaksas medikamentus, jo īpaši nepieciešami pretsāpju līdzekļi. Komitejas izpilddirektore Bauskā Sandra Pumpuriņa stāsta: „Kad sākām strādā pirms deviņiem gadiem, pie mums lielākoties nāca pensionāri, vecas tantiņas, kas nāca mērīt spiedienu, pēc kāda drēbju gabala, aprunāties ar māsiņām. Tagad tas ir radikāli mainījies, jo nāk jaunas ģimenes, kur ir tēvs, māte un kādreiz septiņi vai astoņi bērni. Un viņi nāk pēc pārtikas pakām. Bērni aug un izaug un viņiem vajag apavus un drēbes.”
„Bauskā ir liela problēma, jo nav kur cilvēkiem nomazgāties, nav pirts. Kādreiz bija, bet maksa bija liela. Un mēs to arī visvairāk jūtam, jo nāk mums bomzīši daudz. Un vieniem vajadzētu atsevišķu higiēnas pakalpojumu centru, ne tikai mazgāšanos, bet drēbes izmazgāt, matus nodzīt. Bet tur jābūt visiem higiēnas prasībām,” atzīst Pumpuriņa. Par bezdarbu novadā viņa norāda, ka nav arī cilvēku, kas gribētu strādāt. Tā kādai saimniecei bija nepieciešama palīdzība, audzējot puķu zirņus, bet strādnieku atrast grūti.
Pumpuriņa nesūdzas par novada vadību, jo beidzot Sarkanais Krusts ieguvis jaunas telpas pilsētas centrā, nevis nomalē. Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām Sarkanā Krusta vadītāja saņēmusi piedāvājumus kandidēt vēlēšanās. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras iecirkņa vadītāja šādus aicinājumus saņēmusi.
Domē sastrādāties nav viegli
Novada domē no 17 deputātiem vairāki atsakās runāt par paveikto novadā četros gados. Daļa tāpēc, ka maina partijas, citi tāpēc, ka nevēlas kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Domes priekšsēdētājs Valdis Veips (Vienotība) uzskata, ka četros gados izdevies sakopt pilsētu, uzsākti ūdens saimniecības uzlabošanas darbi, sākts būvēt peldbaseinu, par ko iedzīvotāji gan smīkņā, ka to būvē jau gadiem, sakopts Bauskas pils muzejs, Rātsnams, kā rezultātā pilsēta kļuvusi pievilcīgāka. Pašvaldība ir ceļā uz to, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un domāts par izglītības uzlabošanu, drīzumā gaidāms remonts tiltam pār Mūsu. Bet, pirmkārt, bija jāsāk vadīt novads pēc teritoriālās reformas. Emigrācijas problēmai pašvaldība risinājumu gan vēl nav atradusi.
Ceļus sakārtot plānots 2014. gadā, kad mazās ielas klās bruģis, lielākās asfalts. Tomēr pagaidām ceļi ir tikpat slikti, cik citur, nosaka Veips. Ar laiku gan domāts, ka ap Bausku varētu iet apvedceļš, kas novirzītu smagās automašīnas no pilsētas centra. Tomēr viņš cer, ka iedzīvotāji aktīvāk piedalīsies lēmumu pieņemšanā, jo domei iedzīvotāju viedoklis nav zināms.
Tie deputāti, kas gatavi runāt ar Latvijas Radio, daļu vainas par neizdarītajām lietām noveļ uz valsts pleciem. Juris Landorfs no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas arī vaino birokrātiju, kā rezultātā virkni jautājumu nav izdevies sakārtot, bet atšķirībā no citiem domniekiem uzskata, ka nav izdevies panākt novada attīstību domes dažādo interešu dēļ.
Iedzīvotāju sūdzības par ceļiem, bezdarbu, emigrāciju un citiem jautājumiem domnieki saprot, tomēr risinājumu daudzām likstām neredz. Tikmēr daļa iedzīvotāju nedomā, ka ies uz vēlēšanām, jo neredz iespēju mainīt notiekošo pilsētā. Tajā pat laikā arī mainīt novadu baušķenieki nevēlas. Joprojām Bauska izceļas gan ar to, ka sargāja savu slimnīcu, kuru tomēr neizdevās nosargāt, (lai atbrīvotu "Via Baltica" autoceļu, ieradās arī speciālo uzdevumu vienība). Tāpat arī baušķenieki protestējuši gan pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un joprojām piemin Bauskas policistus, kas bija barikādēs Rīgā 1991.gadā.
