ĪSUMĀ:
- UR reģistrēja “KPV LV” 6. decembra sapulces lēmumus.
- Šajā sapulcē ievēlēta 6 cilvēku valde, kurā nav neviena deputāta vai ministra.
- Šī sapulce arī izslēdza no partijas Ralfu Nemiro.
- Gan 6. decembra, gan 12. decembra sapulcē par partijas vadītāju ievēlēts Millers.
- Millers gan pēdējā brīdī neparakstīja pirmās sapulces lēmumus.
- Līdz ar to viņš šobrīd valdē nav pārstāvēts.
- Millers kļūs par partijas vadītāju, ja UR pieņems 12. decembra sapulces lēmumus.
- Ja UR akceptēs 12. decembra lēmumus, partijas valdē būs Nemiro un vairāki deputāti.
- Saskaņā ar 12. decembra lēmumu partiju sauks „Par cilvēcīgu Latviju”.
- Ar 12. decembra lēmumu no partijas izslēgts Zakatistovs.
- UR otrās sapulces dokumentus lūdza precizēt līdz 6. aprīlim.
Uzņēmumu reģistram jau iepriekšējos gados nācies prasīt labot partijas “KPV LV” kopsapulču dokumentus, tāpēc organizācijai vajadzējis sasaukt atkārtotu sapulci. Šoreiz pēc vairākām nedēļām pieņemts lēmums reģistrēt partijas salīdzinoši šaurā biedru lokā 6. decembrī notikušās kopsapulces lēmumus par jaunu valdi sešu cilvēku sastāvā. Tomēr, iespējams, visai drīz partijas pārvaldībā atkal varētu būt izmaiņas, izriet no Uzņēmumu reģistra pārstāves Daces Zandfeldes teiktā.
„Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis politiskās partijas “KPV LV” 6. decembra sapulcē pieņemtās izmaiņas valdē un grozījumus statūtos. Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti arī partijas 12. decembra biedru sapulces lēmumi. Tie pagaidām nav reģistrēti, jo konstatēti vairāki trūkumi, ko var novērst līdz 6. aprīlim,” skaidroja UR pārstāve.
6. decembrī ievēlētajā un nule kā apstiprinātajā valdē ir seši cilvēki, kuru vidū nav neviena Saeimas deputāta vai ministra.
Toreiz arī pieņemts lēmums no partijas rindām izslēgt partijas Rīgas mēra amata kandidātu ārkārtas vēlēšanās pērn – Ralfu Nemiro, uzskatot, ka viņš atbildīgs par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laikā neskaidri iztērēto valsts finansējumu.
Gan 6. decembra, gan 12. decembra biedru sapulcē par partijas vadītāju ievēlēts Roberts Millers, kurš gan pēdējā brīdī nolēma neparakstīties par pirmās sapulces lēmumiem.
Līdz ar to viņš šobrīd valdē nav pārstāvēts, bet var kļūt par partijas vadītāju, ja Uzņēmumu reģistrs pieņems 12. decembra kopsapulces lēmumus.
„Nu, jā, es tajā brīdī uzskatīju, ka 6. decembra sapulcē piedalījās diezgan maz biedru, tāpēc es iekšēji pieņēmu lēmumu piekrist lēmumiem 12. decembrī biedru sapulcē, jo tajā piedalījās vairāk nekā puse biedru, attiecīgi tur man sniegtā uzticība bijusi lielāka.
Citādi es arī sanāku divās frontēs, tad nu man jāizvēlas, kurā pusē es darbojos,” skaidroja Millers.
Kopš pērnā gada atbilstoši izmaiņām partiju finansēšanas likumā “KPV LV” ik gadu no valsts budžeta saņem vairāk nekā 643 000 eiro un līdz 15. janvārim pārskaitāma puse no šīs summas – 321 684 eiro, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā.
Gan 6. decembrī, gan 12. decembrī valdē ievēlēts Raimonds Nipers, kurš uzskata, ka jāfokusējas startam pašvaldību vēlēšanās.
Viņš stāstīja, ka reģistrētā valde tuvākās nedēļas laikā plāno izvērtēt iepriekšējās valdes lēmumus arī par valsts finansējuma izlietojumu un tiksies ar “KPV LV” Saeimas frakcijas deputātiem.
„To mēs vēl precizēsim. Jauno valdi apstiprināja tikai vakar četros pēcpusdienā, neesam vēl sanākuši kopā. Par plāniem varu pateikt savu personīgo viedokli, bet valdes kopējo es nevaru paust. Šīs valdes prioritāte būs gatavošanās pašvaldību vēlēšanām, reģionālo nodaļu dibināšana,” sacīja Nipers.
Ja Uzņēmumu reģistrs akceptēs “KPV LV” 12. decembra kopsapulces lēmumus, partijas valde būtiski atšķirsies, jo tajā ievēlēts arī Ralfs Nemiro un vēl vairāki Saeimas deputāti, kā arī partiju sauks „Par cilvēcīgu Latviju”.
Atbilstoši šīs sapulces pagaidām neapstiprinātajiem lēmumiem no partijas rindām izslēgts tās bijušais līderis Atis Zakatistovs, kurš uzreiz pameta arī “KPV LV” frakciju.
Pašlaik notiekošie procesi partijā “KPV LV” ir iekšēja organizatoriska lieta, ko, veiksmīgi noslēdzot un rīkojoties prātīgi, būtu iespējams pavērst par labu partijas reitingam, kas jau ilgu laiku nav bijis virs 2% robežas, uzskata politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" konsultants Filips Rajevskis.
“Jā, tur ir divas lietas. Pirmkārt, finanšu resursi, kas dod iespēju partijai funkcionēt un darīt lietas, kas var celt popularitāti. Otrkārt, šie paši finanšu resursi dod iespēju kaut ko solīt, piesaistot jaunas sejas, kas šo partiju varētu padarīt populārāku. Trešā lieta ir sasaiste starp partijas frakciju un valdi, kas vienmēr palielinās tad, kad nāk vēlēšanas. Tajā mirklī cilvēki, kuri ir frakcijā, prātos, no kurienes balotēties. Tad tiem, kuri kontrolēs šos partijas finanšu resursus, ir lielāka ietekme uz šiem cilvēkiem ar mandātiem Saeimā un kuri tur vēlreiz grib nokļūt. Es domāju, ka šie trīs faktori var būt tie, kas varbūt var iedot kaut kādu iespēju viņiem atgriezties virs 5% robežas, bet tas ir ļoti nopietns darbs gan no komunikācijas viedokļa, gan no ideoloģijas un jaunā satura veidošanas šai politiskajai partijai,” sprieda Rajevskis.
