«Re:Check» skaidro: Vai tiešām izvarotai sievietei lielāka trauma ir no aborta nekā bērna iznēsāšanas?

Cik pamatots ir katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča teiktais, ka izvarotai sievietei trauma no aborta ir lielāka nekā no ieņemtā bērna iznēsāšanas un atdošanas adopcijai? Skaidroja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

«Re:Check» pārbauda: Tiešām izvarotai sievietei lielāka trauma ir no aborta, nekā bērna iznēsāšanas?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Stankevičs pirms Lieldienām sniedza interviju portāla "Delfi" raidījumam "Kāpēc?". Žurnāliste viņam jautāja par Poliju, kur Krievijas armijas karavīru izvarotām ukraiņu bēglēm nav iespējas veikt abortu. Stankevičs sacīja, ka atbalsta aizliegumu pārtraukt grūtniecību, pamatojot, ka ieņemtajam bērnam ir tiesības dzīvot.

Uz jautājumu, vai zem sitiena netiek palikta sieviete, kurai tas nozīmē lielas ciešanas, arhibīskaps atbildēja: "Jūs paliekat zem sitiena viņu, aizstāvot viņas tā saucamās tiesības uz abortu, jo vienalga postaborta sindroms paliek, viņš nekur nepazūd. Viņai tā trauma ir vēl lielāka no aborta nekā, ja viņa iznēsātu bērniņu un atdotu uz adopciju. To rāda pētījumi konkrēti. To rāda prakse."

Vai tiešām šādos gadījumos trauma pēc aborta ir lielāka?

"Re:Check" vaicāja Stankevičam, kuri pētījumi to parāda. Viņš e-pasta vēstulē atsūtīja saites uz 37 avotiem, no kuriem lielākā daļa bija nevis akadēmiski pētījumi, bet katoļu organizāciju, politiski motivētu domnīcu un aktīvistu grupu raksti. Būtiski, ka neviens arhibīskapa atsūtītais avots nesalīdzina abas viņa raidījumā minētās traumas: pēcaborta sindromu un psiholoģiskās sekas pēc izvarošanas rezultātā iznēsātas grūtniecības.

Patlaban nav pētījumu, vai aborts sievieti ietekmē vairāk nekā izvarošanā ieņemta bērna iznēsāšana. Tomēr zinātnieki ir analizējuši, vai aborti izraisa negatīvas psiholoģiskās sekas. Piemēram, Amerikas Psiholoģijas asociācija skaidroja – kvalitatīvākie publicētie zinātniskie pierādījumi parāda, ka aborti sievietēm nepalielina depresijas, trauksmes vai pēctraumatiskā stresa traucējumu risku. Piemēram, Dānijā analizēta vairāk nekā pusmiljona sieviešu pieredze, un 2019. gadā atzīts, ka pašnāvības risks gadu pirms un gadu pēc aborta ir vienāds.

Dažos pētījumos gan ir secināts, ka sievietes, kurām bijis aborts, mūža laikā biežāk mēģina izdarīt pašnāvību. Tomēr zinātnieki uzsvēra, ka pētījumi neļauj spriest par cēloņsakarību. Proti, ļoti iespējams, ka jau iepriekš esoši psihiski traucējumi palielina neplānotas un nevēlamas grūtniecības risku, kas līdz ar to biežāk beidzas ar abortu.

Sieviešu resursu centra "Marta" redzeslokā nonāk sievietes, kas cietušas no seksuālas izmantošanas un cita veida vardarbības. Centra vadītāja Iluta Lāce skaidroja, cik būtiski atjaunot šo sieviešu spēju pašām pieņemt par sevi lēmumus: "Par to, kas notiek viņas dzīvē, jo vardarbības gadījumā, īpaši arī seksuālas vardarbības gadījumā, vienmēr kāds cits par viņu ir pieņēmis lēmumus un izturējies kontrolējoši pār viņu, un uztvēris viņas seksuālas vardarbības gadījumā kā objektu."

Aizliegums veikt abortu nozīmē, ka kontrole pār šo sieviešu un nereti vēl nepilngadīgu bērnu personību un fizisko ķermeni tiek turpināta.

"Sadarbojoties ar partnerorganizācijām Ukrainā, arī tās apliecina, ka tiešām ir šie izvarotie bērni, un ka ir ģimenes, kur vecāki reliģiozu aizspriedumu iespaidā neļauj šīm meitenēm veikt abortus. Tas, protams, atkal ietekmē šo bērnu, viņu iespējas tālāk attīstīties kā personībām, kas tic, ka viņu lēmumi tiek ņemti vērā, ka viņām ir iespēja pašnoteikties."

KONTEKSTS:

Karā Ukrainā izvarotām sievietēm Latvijā būs tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ārstēšanu. To paredz Saeimas 21. aprīlī atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Polijā, kur nonākusi lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu, tostarp no Krievijas armijas zvērībām cietušās sievietes un meitenes, grūtniecības pārtraukšanu liedz likums. Latvijā abortu var veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, un tagad tas attieksies arī uz kara bēglēm. Izmeklējumus un ārstēšanas izdevumus segs valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt