"Atbilstoši mūsu datiem Kijivas pilsētā ir vairāk nekā 400 000 Ukrainas pilsoņu, kam ir iekšzemē pārvietotas personas statuss," sanāksmē Kijivas administrācijā sacīja amatpersona.

Neraugoties uz lielo pārvietoto personu skaitu, Kijivā nav atbalsta programmas šai iedzīvotāju kategorijai, norādīja Lubinecs.

"Esmu ceļojis daudzos Ukrainas reģionos, un tas ir kā likums, ka vienmēr tiek radītas programmas reģionālā līmenī, tiek pieņemtas atbalsta programmas ar finanšu resursiem," sacīja amatpersona.

"Vai kas tāds tiek darīts visos Ukrainas reģionos? Nē. Piemēram, es būtu pārsteigts, ja šāda programma būtu Kijivas pilsētā," atzina Lubinecs.

Kopumā Ukrainā ir 4,9 miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 2,6 miljoni saņem finansiālu atbalstu.

"Diemžēl, sākot ar 1. martu, mēs redzēsim, ka liels daudzums cilvēku – atbilstoši mūsu aplēsēm vairāk nekā miljons cilvēku – pārtrauks saņemt šādu atbalstu," norādīja tiesībsargs.

"Mēs saprotam, ka mums nav pietiekami līdzekļu, lai segtu visas izmaksas. Mēs atbalstām valdības centienus apzināt cilvēkus, kam tiek sniegts finanšu atbalsts. Tajā pašā laikā mēs būsim kategoriski pret to, ka vismazāk aizsargātās Ukrainas pilsoņu kategorijas ar iekšzemē pārvietotas personas statusu zaudē šādu atbalstu," uzsvēra Lubinecs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.