Dienvidkorejas izglītības sistēma ir viena no efektīvākajām pasaulē. Tajā dominē disciplīna, smags darbs un spēcīga konkurence starp skolēniem. Starptautiskos mērījumos Korejas bērni mācību sasniegumu ziņā ir sarakstu augšgalā. Korejas izglītības ministrs uzskata – viena no veiksmes stāsta atslēgām ir ar likumu noteiktā cieņa pret skolotāju. Tajā pašā laikā modelis ir izteikti orientēts uz rezultātu, kas no bērna prasa ļoti daudz.
„Mēs neesam ļoti bagāta valsts. Mums ir maz dabas resursu. Mums ir jāpanāk attīstītās valstis. Tāpēc Korejas skolās dominē smags darbs. Bet tagad mēs jau esam sasnieguši labus rezultātus un turpmāk mērķis nebūs tikai sasniegumi. Mēs atklājām, ka Korejas izglītības sistēmas virzienam jābūt laimei. – Kā jūs sasniegsiet laimi? – Labs jautājums. Centrā ir mīlestība: kā mīlēt vienam otru, kā mīlēt pasauli, vidi, kaimiņvalstis. Tāpēc mums aizvien vairāk jādomā, ko saprotam ar laimi, lai varam to mācīt. Tas ir mūsu izglītības sistēmas mērķis!” saka Dienvidkorejas izglītības ministrs Vu Ja Hvans.
Neskatoties uz panākumiem, arī Korejā veidojas plaisa starp skolēnu zināšanām un darba devēju prasībām. Tāpēc atbildība par bērnu izglītošanu noteikta ne tikai skolām, bet arī uzņēmumiem. „Piemēram, pusgadu vidusskolas skolēnus sūta darboties kompānijās, un tad viņi atgriežas skolās,” stāsta Vu Ja Hvans.
Reālajai darba dzīvei neatbilstīga izglītība ir sāpīga problēma arī Eiropā. Itālija, kas pašreiz ir vērienīgas reformas procesā, iestrādā savus risinājumus. „Pirmkārt, mums jābūt ļoti labi apmācītiem skolotājiem. Nebūs inovatīvu skolu bez inovatīviem skolotājiem. Tas ir pirmais solis. Otrkārt, jāmēģina piedāvāt mācību programma, kas skar dažādas dzīves jomas. Mums jāspēj savienot Eiropas tradicionālā izglītība, kas vēsturiski ir uz zināšanām balstīts modelis, ar jaunu pieeju, kas ir vairāk uz darba tirgu orientēta, praktiskāka,” stāsta Itālijas izglītības, universitāšu un pētniecības ministre Stefānija Džanīni.
Vēl viena būtiska prasme, kam itālieši pievēršas, ir kritiskā domāšana. Tā īpaši svarīga mūsdienu informācijas pārbagātajā vidē. Eiropas pēdējā laika izglītības veiksmes stāsts bijusi Somija, kas balstās uz skolēna paša izvēlēm un iniciatīvu, kā arī uzskatu, ka lielākā daļa zināšanu tiek apgūtas ārpus mācību klases.
Latvijas izglītības ministre uzskata – Latvijas ideālais modelis ir pa vidu starp stingro Korejas un liberālo Somijas pieeju. „Tur nav vienkāršu atbilžu, bet mans aicinājums būtu neieslīgt rutīnā tajā, ko mēs esam darījuši, un pieņemt, ka tas ir pareizi, bet atbrīvotāk raudzīties uz dažādām iespējām, kas eksistē, un mēģināt dažādus modeļus,” pauda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Tikmēr Malaizijas izglītības ministrs uzsvēra, viņu politika fokusējas nevis uz darba meklētāju, bet uz darba vietu radītāju audzināšanu. Un tur ietilpst plašs zināšanu lauks – sākot no praktiskām iemaņām un beidzot ar prasmi uzņemties atbildību.
