Pūce Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” gan atzina, ka to “nevarēs izdarīt mēneša laikā”, tam nepieciešams darbs un, iespējams, arī likumu izmaiņas.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins raidījumā atzina, ka Valsts kontrole katru gadu konstatē daudz nepilnību daudzās pašvaldībās. Valsts kontrole sagaidītu “no efektīva valsts uzraudzības mehānisma”, ka situācijās, kad auditori vērš VARAM uzmanību uz nepilnībām, sekotu rīcība un tā būtu konsekventa, “nevis kampaņveidīgi”.
Līdz šim šādas reakcijas nebija, ministrija reaģēja ne tik vispusīgi un pilnvērtīgi, kā tam vajadzētu būt, lai VARAM rīcība būtu ne tik daudz sodīšanai, bet kalpotu citām pašvaldībām kā preventīvs pasākums, norādīja Korčagins.
Pūce piekrita, ka līdz šim situācija ministrijā nebija vienveidīga, un tas “varbūt objektīvi saprotams”, jo saskaņā ar likumu VARAM jāsaskaņo visi saistošie noteikumi, to lielākā daļa ir tehniskas dabas, juridiskās problēmas ir ļoti reti, taču 119 pašvaldības saražo ik gadu tūkstošos noteikumu, un to pārbaudīšana patērē milzu resursus.
“Līdz ar to risku analīzei resursu nav. Tā ministrija ilgstoši darbojusies, un es plānoju to mainīt, bet tas nebūs tik vienkārši,” sacīja Pūce.
Viņaprāt, būtu jāpārdomā, vai visos gadījumos jāsaskaņo visi saistošie noteikumi, it īpaši tādi, kuri ir vienveidīgi, daži pārrakstīti no pašvaldības uz pašvaldību. VARAM ar Pašvaldību savienību varētu vienoties par tipveida noteikumiem, kuri nebūtu jāsaskaņo, pieļāva Pūce.
Un tad būtu svarīgi identificēt “riska zonas”, kuras būtu publiski zināmas, un ministrija tad koncentrētos uz šo gadījumu pārbaudīšanu, stāstīja Pūce.
