Viņa atgādināja, ka arī „Imantas pedofila” gadījumā policija meklē ap 20 gadus vecu cilvēku.
Pedofiliju, tostarp gados jaunu cilvēku kļūšanu par dzimumnoziedniekiem, sekmē seksualizētā vide. Proti, ir viegli pieejama pornogrāfija un citi seksuāla rakstura materiāli, ar kuriem daļa cilvēku netiek galā. Tas arī izpaužas viņu uzvedībā. Turklāt internetā ir sastopama arī pornogrāfija ar bērnu līdzdalību.
Landmane atzina, ka vairāk dzimumnoziedznieku vidū ir vīrieši, tomēr ir arī sievietes. Viņas savus noziegumus veic rafinētāk un ir gadījumi, kad grūti noteikt, kad sievietes rīcība ir definējama kā dzimumnoziegums. Jebkurā gadījumā galvenais atskaites punkts ir seksuāla interese par bērniem. Tā var izpausties kā glāsti, aizskaršana, dzimumkontakts, lūgums internetā bērnam atkailināties videokameru priekšā. Ir bijuši gadījumi, kad bērni tiek šantažēti – pieaugušie viņus nofilmē vai nofotografē kailus un tad saka, ka izplatīs šos materiālus.
Psiholoģe uzsvēra, ka pretēji stereotipiem – ka pedofiliem ir tumša mašīna un tamlīdzīgiem uzskatiem – pedofili mēdz būt dažādi. Proti, viņiem var būt arī laba izglītība un labi amati.
Par bērna seksuāla izmantošanu vai draudiem liecina viņa noslēgšanās, dusmas pret attiecīgo cilvēku.
Nereti arī pašiem vecākiem ir nepieciešama psihologa palīdzība, ja viņu bērns ir seksuāli izmantots. Arī viņi mēdz būt šokā, nezina, kā rīkoties vai arī noliedz notikušo, dusmojas uz bērnu, sakot, ka pats vainīgs.
