Pilnu kopainu tie gan vēl nedod, taču apliecina, ka finanšu ieguldījumi partijām aizvien šķiet būtiski, lai sasniegtu vēlētājus.
2,1 miljons eiro ir tie aģitācijas izdevumi, kuras partijas deklarējušas līdz 5.oktobrim.
Tā gan nav visa vēlēšanās ieguldīta nauda, jo līdzšinējās atskaitēs nebija jānorāda visi izdevumi, bet gan galvenokārt – reklāmas izvietošana, uz ko atteicas vēšanu aģitācijas izmaksu griesti. Šajās vēlēšanās tie 533 000 eiro vienai partijai. Lai arī divas partijas šiem griestiem ir tuvu, pagaidām pārtēriņi nav konstatēti.
“Mēs nevaram šobrīd apgalvot, ka izdevumu apmēra pārsniegums nevienai no partijām netiks konstatēts pēc vēlēšanām, jo šobrīd ir pabeigts viens pārbaužu cikls, lai neviena partija nepārsniegtu apmēru pirms vēlēšanām, tas nākamais solis pēc vēlēšanām – līdz 5. novembrim partijām ir jāiesniedz priekšvēlēšanu deklarācijas, un tad mēs kā kontrolētāji un sabiedrība kopumā varēs iepazīties ar visām deklarācijām,” sacīja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.
Turklāt KNAB vēl pārbaudīs, vai partijas visus tēriņus godīgi norādījušas.
Izdevumu apkopojums liecina, ka partiju finansiālais ieguldījums ir ļoti atšķirīgs. Kamēr divas partijas, vismaz saskaņā ar deklarēto, aģitācijai nav tērējušas neko, astoņas norādījušas, ka kampaņai iztērējušas mazāk par 100 000 eiro, četras – no 100 000 līdz 500 000, bet vienai tēriņi pārsniedza pusmiljonu – sasniedzot ceturto daļu no kopējiem visu partiju kampaņu tēriņiem.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis skaidroja, ka to, cik partijas var atļauties tērēt, lielā mērā nosaka tas, cik lielas perspektīvas tai ir, – jo populārāka partija un jo lielākas izredzes tai iekļūt Saeimā, jo tai vieglāk piesaistīt finansējumu, ko tērēt kampaņai.
Cik lielā mērā kampaņā ieguldītā nauda atsaucas uz vēlēšanu rezultātiem, gan nav viennozīmīgi vērtējams.
“Tā korelācija ir, ka tā lielā nauda palīdz mērenajiem spēkiem. Mērenie spēki nevar piesaistīt uzmanību tik izteikti ar skaļiem kliedzieniem, skaļu nosodījumu, skaļu nopēlumu vai citādāk. Savukārt radikālākiem spēkiem, tiem vienmēr ir vienkāršāk. Viņi var izmantot to savu dabīgo sabiedrības interesi un mediju gravitāciju, lai dabūtu savu ziņu medijos un viņiem nemaz nav tā jātērējas, lai uzrunātu vēlētājus,” norādīja Rajevskis.
Kopumā viņa vērtējumā naudas loma aģitācijai samazinās un lielā mērā to ietekmējušas izmaiņas aģitācijas noteikumos. Proti, viena no dārgākajām izdevumu daļām ir reklāmas televīzijā. Bet, kopš tajā ieviests politisko reklāmu aizliegums 30 dienas pirms vēlēšanām, sarukusi arī ievērojama izdevumu daļa. Līdz ar to kampaņas vairāk izceļas nevis ar tiešu reklāmu, bet dažādu sabiedrisko attiecību stratēģiju īstenošanu.
