ĪSUMĀ:
- Augstākie ierēdņi aicina Kariņu un Levitu aizsargāt valsts sekretārus pret politisku izrēķināšanos.
- Ierēdņi: Pašlaik šāds aizsardzības mehānisms neeksistē.
- Levits: Ierēdņu vēstule ir nopietns signāls.
- Levits: Neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.
- Levits aicina izvērtēt optimālu modeli, kā regulēt ministra un augstākās ierēdniecības attiecības.
- Kariņš: Valsts sekretāru aktualizētais jautājums ir jārisina.
- Kariņš: Valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, valsts pārvaldē ir jāstrādā profesionāļiem.
- Premjers: Diskusija par šo jautājumu valdībā varētu izvērsties nākamnedēļ.
Aģentūras LETA rīcībā nonākusi Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska un visu ministriju valsts sekretāru adresēta vēstule prezidentam un premjeram, kurā valsts augstākās amatpersonas aicina risināt jautājumu par valsts sekretāru aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos.
Vēstulē uzsvērts, ka pēdējie notikumi valsts pārvaldē liecina, ka šāds aizsardzības mehānisms neeksistē un valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus.
"Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai," uzsvērts vēstulē.
Valsts sekretāri neapstrīd ministra tiesības un pat pienākumu ierosināt disciplinārlietu pret valsts sekretāru vai jebkuru citu ierēdni par pieļautu likumpārkāpumu, kā arī, ja tas nepieciešams, par ierēdņa atstādināšanu no amata. Tomēr vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka šāda lēmumu pieņemšana nedrīkst radīt šaubas par iespējamo izrēķināšanos ar sev nevēlamu padoto, kā arī par attiecīgā ministra objektivitāti un profesionalitāti.
Valsts sekretāri vēstulē rosina steidzami radīt normatīvu regulējumu šādām situācijām, izveidojot mehānismu, kura ietvaros ir iespējams konstatēt, vai valsts sekretāra rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, novēršot iespējas politiski izrēķināties ar valsts sekretāru.
"Esošā situācija, kad formāli ieviests politiski neitrāls civildienests, taču praksē netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība pret nepamatotu politisko ietekmi, būtiski vājina civildienestu un valsts pārvaldi kopumā," pausts vēstulē.
“Mēs redzam, ka tā ir sistēma, kas vājina civildienestu. Vājš civildienests nozīmē sliktu publisko pārvaldi,” skaidroja Citskovskis.
Valsts sekretāri vēlas, lai politiķi vienotos, vai valsts sekretārs ir politisks vai nepolitisks amats.
“Tā pieredze ir dažāda dažādās valstīs. Kā katrai sistēmai, tām ir priekšrocības un trūkumi,” norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Ilze Lejiņa.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs gan pauda, ka personīgi ir “par pozitīvu rotāciju, jo tas tikai paplašina cilvēka darbības lauku”.
Piemēram, ja nomainās ministrs un viņš ar konkrētu cilvēku negrib strādāt tālāk, viņu rotē, “piemēram, ja jau ir indikācijas vai signāli, ka es ar šo cilvēku nevaru sadarboties, kāpēc ne”, pauda Kronbergs.
Citskovskis stāstīja vairākus iespējamos risinājums, piemēram, Lietuvā ministrijas vadība mainās līdz ar ministru, savukārt Igaunijā ministrs pēc stāšanās amatā nevar augstāko ierēdni atlaist sešus mēnešus. Pretējā gadījumā jāmaksā kompensācija.
“Mūsu [modelis] ir kaut kas pa vidu. Jā, mēs esam deklarējuši, ka esam nepolitiski, bet tajā pašā laikā jūs var aizrotēt. [..] Tas, ka šie gadījumi raisa tādas neviennozīmīgas diskusijas par to, kas tad ir faktiski pamatā, norāda uz to, ka beidzot ir jāsakārto skaidras attiecības, lai tas būtu noregulēts, kas, iespējams, ļoti ceru, mazinātu šādas situācijas,” norādīja Citskovskis.
Prezidenta kancelejā informēja, ka Levita ieskatā šī vēstule ir nopietns signāls, turklāt notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti.
Reaģējot uz valsts sekretāru vēstuli, Valsts prezidents pauž uzskatu, ka neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.
"Uzskatu, ka augstāko valsts civildienesta ierēdņu ierosinājumam izveidot vienotu un efektīvu mehānismu, kā ietvaros var konstatēt, vai valsts sekretāra vai citu augstāko ierēdņu rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, ir pamats. Nav pieņemama civildienesta ierēdņu neleģitīma ietekmēšana partijisku vai citādu politisku vai ekonomisku interešu dēļ. Savukārt ministram ir jānodrošina tiesības un iespēja ar ministrijas palīdzību īstenot savu (Ministru kabineta) politiku," uzskata Valsts prezidents.
Levits aicina izvērtēt un konceptuāli izšķirties par optimālu modeli, kas regulētu ministra un augstākās ierēdniecības attiecības, un pēc tam konsekventi pieturēties pie izvēlētā modeļa.
Savukārt Ministru prezidents žurnālistiem atzina, ka valsts sekretāru aktualizētais jautājums ir jārisina. Kariņa ieskatā, valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, kas mainās līdz ar politiskās vadības maiņu.
"Es nesaredzu, ka mūsu politiskās partijas būtu tik nobriedušas, ka visas varētu nodrošināt spējīgus valsts sekretārus visās jomās. Valsts pārvaldē ir jāstrādā profesionāļiem," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents pieļāva, ka diskusija par šo jautājumu valdībā varētu izvērsties nākamnedēļ, kad valdība skatīs jautājumu par no amata atstādināta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša rotēšanu Centrālās statistikas pārvaldes direktora amatā.
Eglītis iepriekš pieļāva, ka viņu plānots pārcelt amatā citā iestādē, jo viņš iebildis pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (''KPV LV'') padomnieka Pāvela Rebenoka apstiprināšanu AS "Latvenergo" padomē. Eglītis "Latvenergo" padomes locekļu atlases konkursu nodēvēja par politizētu, ko Nemiro noliedza.
