Grozījumi paredz, ka šādos gadījumos bērniem būtu jāturpina izglītoties dzīvesvietā. Pēc Valsts prezidenta domām, šie grozījumi faktiski nozīmētu traucētu izglītības ieguvi, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams.
Levitu uzmanīgu darījuši plašie iebildumi un kritika, kas izskanējusi par komisijas izvēlēto risinājumu no tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kā arī sabiedrisko organizāciju un jomas lietpratēju viedokļiem, kas darīti zināmi komisijai.
“Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem, kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus, kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas. Tas ir mūsu visu interesēs,” norādīja Levits.
Valsts prezidents atzīmēja, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un tam nav ātru un vienkāršu risinājumu. Tāpēc Levits aicina turpināt darbu – rūpīgi apsvērt visas iespējamās alternatīvas, ieklausoties kompetento institūciju un jomas lietpratēju viedokļos, un sagatavot ilgtspējīgus un pārdomātus priekšlikumus. Valsts prezidents arī iesaka likumprojekta anotācijā un/vai komisijas sēžu protokolos dokumentēt, kādēļ izvērtēšanas rezultātā izvēlētais risinājums būtu labāks nekā citi, lai nenonāktu pie esošā risinājuma atkārtoti.
KONTEKSTS:
Saeimas Izglītības komisijā virza ieceri skolas direktoriem piešķirt tiesības lemt par agresīvu skolēnu izglītošanos ģimenē. Paredzēts, ka šādu lēmumu skolu vadītāji varēs pieņemt, ja skolēns veicis atkārtotu emocionālu vai fizisku vardarbību pret pedagogiem vai skolas biedriem.
Grozījumi Izglītības likumā joprojām tiek uzlaboti, un tos paredzēts tuvākajā laikā nodot Saeimā trešajam, galīgajam lasījumam.
Pret ieceri iebildis tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas.
