Preiļos pasniedz balvas Latgales izcilākajiem pedagogiem

Nikodems Rancāns bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks un Latgales Pagaidu zemes padomes loceklis. Uz viņa izveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta bāzes attīstījusies augstskola, tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Jau par tradīciju kļuvusi viņa vārdā nosauktā balvas pasniegšana labākajiem pedagogiem.

Nikodema Rancāna balvas izcilākajiem Latgales pedagogiem šogad pasniegtas jau ceturto reizi. Šoreiz balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Preiļos. Balvas pasniegtas sešās nominācijās, kas saistās ar inovatīvu un radošu pieeju mācību priekšmetu pasniegšanai, skolēnu darba tikuma audzināšanu, amatu apmācību un ieguldījumu latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novadmācības ieviešanā.

“To darbu, ko dara skolotājs, to nekad tā īsti nav novērtējuši mūsu valstī, sevišķi tagadējos laikos. Skolotājam vajag kaut ko par savu darbu saņemt. Svarīgi, ka tādi brīži ceļ skolotāja amata prestižu,” saka Latvijas Universitātes profesore, 2015.gada Rancāna balvas laureāte Lidija Leikuma.

“Tie skolotāji, kas ir intervēti pēc pasākuma, saka, ka tā ir liela atbildība. Viņiem nākamajā gadā ir gan enerģija, gan atbildība, gan arī stimuls strādāt ar divtik lielu spēku,” stāsta Rancāna balvas idejas un scenārija autore Ilga Šuplinska.

Arī paši pedagogi, saņemot balvu, atzina, ka ir svarīgi saņemt novērtējumu par savu darbu, sevišķi, ja šo darbu redz un atzīst skolēni un darba kolēģi. Šogad divas specbalvas pasniedza arī Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”), kas videosveicienā pasākuma dalībniekiem uzsvēra latgaliešu valodas un kultūras īpašo vērtību, norādot, ka par to būtu jāmāca arī skolā.

Vienisprātis ar Eiroparlamenta deputāti ir Nikodema Rancāna balvas ieguvēja, vēsturniece un novadpētniece Irēna Šaicāne, kas atzīst, ka šī brīža Latvijas vēstures grāmatās Latgales inteliģences un dižgaru vārdi nav minēti nemaz. “Tas ir atkarīgs no katra skolotāja. Un es cenšos, lai bērni zinātu vietējos – gan Franci Trasunu, gan Nikodemu Rancānu, jo tajās oficiālajās grāmatās viņu vārdi īsti nav minēti nemaz. Jābūt latgaliešu valodai arī, nedrīkst aizmirs savas saknes, un tas ir prieks, jo es savu laiku mācījos, un man savu laiku aizliedza runāt latgaliski,” stāsta Šaicāne.

Gan Nikodema Rancāna balvas pasniegšana, gan Latgales kultūras darbinieku ilggadējais darbs veicinājis lielāku interesi par ar Latgali saistītajiem jautājumiem. Turklāt 3.oktobrī Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tiks skatīts jautājums par latgaliešu valodas mācīšanu skolās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti