Konceptuālu atbalstu dokumentam pauda gan koalīcijas partijas, gan opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. Visi gan bija vienisprātis, ka piedāvātais risinājums ir vien projekts, tāpēc vēl uzlabojams.
"Latviešu nācija nav šeit nokritusi no mēness, mūsu preambulu nevar sagatavot kā veļas pulveri, kas derīgs visiem," skarbi sacīja projekta autors Egils Levits.
Savukārt politologs Ivars Ijabs savā runā pauda, ka preambula Latvijai un tās Satversmei piedien un ir vajadzīga. Tomēr ir jāapsver, vai tajā ir vajadzīgs jēdziens "valstsnācija". Tāpat jāuzmanās no tā, ka notiks atsevišķu preambulas frāžu izraušana no konteksta, lai, no vienas puses, piesauktu nacismu un, no otras puses, attaisnotu ksenofobiju. Viņš aicināja politiķus apzināties, ka darbs pie Satversmes grozījumiem nozīmēs lielu atbildību:
„Sabiedrība patiešām ir sašķelta un vienotības zināmā sabiedrības daļā par Latvijas valsts pamatvērtībām nav. No šī viedokļa raugoties, viena pamatvēlme attiecībā uz šis preambulas projekta tālāko izstrādi, būtu tā, lai izstrādātāji piedomātu, ka preambula jāuztver kā veselums, kā kopums, kuru var mācīt skolā, kuru var skaidrot - nevis nejaušs dokuments, no kura raut ārā frāzes. Frāžu raušana jau sākusies, tas arī notiks turpmāk. Ir ļaudis, kuri tās izmantos, lai pastāstītu par tā saukto „nacisma atdzimšanu Latvijā", citi gribēs uzskatīt preambulu par licenci ksenofobijai Latvijā. Šie faktori, raugoties no politiskā aspekta, ir jāņem vērā, jo tas nav racionāls akts, kas izriet no tiesībām, bet tas ir politisks gribas akts, kas jāpieņem kā minimums 67 Saeimas deputātiem."
Vairāki runātāji norādīja, ka vēl jāvelta rūpīgs darbs,l ai izvērtētu, vai Satversmes preambulas projekta teksts pēc tā galīgās redakcijas izveidošanas būtu jānodod tautas nobalsošanai. Paužot atbalstu jaunas Satversmes nodaļas pieņemšanai, vairāki runātāji uzsvēra, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tādēļ jau drīzumā jābūt preambulai, kurā pausti Latvijas valsts mērķi, jēga un būtība.
Kā ziņots, Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.
