Viņš sacīja, ka “KPV LV” rezultāts ir sekas tam, kas notiek ar partiju pēdējā laikā, tā ir sairuma vai pussabrukšanas stāvoklī, tajā valda iekšējās nesaskaņas.
Ikstens uzskata, ka tas ir tikai “laika jautājums, kad šī partija sairs pavisam, jo Latvijas vēlētajiem nepatīk iekšējas ķildas”.
Runājot par citu partiju rezultātiem vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka EP vēlēšanās balsotāji izvēlējas kompetenci Eiropas jautājumos. Un ne “KPV LV”, ne Jaunā konservatīvā partija tomēr nespēja piedāvāt tādus līderus, kas radītu cilvēkos sajūtu, ka viņi orientējas Eiropas lietas.
Komentējot vēlētāju aktivitāti, kas bija tikai nedaudz lielākā par 2014. gadā fiksēto rekordzemo un sasniedza 33,51%, Ikstens sacīja, ka “plaši izteikts vēsums pret Eiropas institūcijām staro no šiem rezultātiem”.
Ikstens norādīja, ka problēmas ar aicinājumu izsūtīšanu vēlētājiem un nestrādājošo tiešsaistes datu apmaiņas sistēmu, kas gandrīz divas dienas liedza iepriekšējā balsošanā izmantot iespēju vēlēt jebkurā iecirknī, varēja tikpat labi veicināt aktivitāti.
KONTEKSTS:
Aprīļa nogalē “KPV LV” kopsapulcē ne viens vien runātājs norādījis, ka "KPV LV" ir vajadzīga komanda, nevis vienpersonisks līderis un kaut kas jāmaina partijas darbā. Vairākums biedru gan neatbalstīja priekšlikumu gadu pirms termiņa beigām ievēlēt jaunu partijas valdi. Maija beigās partijas līderi Artusu Kaimiņu atbrīvoja no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata,
''KPV LV'' šogad atzīmē savu trīs gadu jubileju. Partijai ir otra lielākā Saeimas frakcija, taču tās deputāti darbojas gan pozīcijā, gan opozīcijā.
EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja 26,24% vēlētāju. Arī “Saskaņa” ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, par Nacionalo apvienību šogad nobalsoja 16,4%. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%. Šoreiz EP būs arī jaunpienācējs - pirmo reizi EP vēlēšanās startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%.
