25. maijā vēlētājiem būs jāizšķir, kurus Latvijas pārstāvjus no kopumā 16 politiskajiem spēkiem sūtīt darbam Eiropas Parlamentā. Politoloģe Ieva Bikava ir iepazinusies gan ar sarakstiem, gan rūpīgi izpētījusi partiju programmas. Nopietni vērtēt, viņasprāt, vērts nosacīti „lielo” partiju piedāvājumu. „Tas, kas mani patīkami pārsteidza pēc Saeimas vēlēšanām, jo Saeimas vēlēšanās diezgan švakas bija šīs programmas, tad, vērtējot šīs programmas, patiešām piedāvājums ir labs. Iespējams, mazais kandidātu skaits, kad var pieteikt ne vairāk kā 16 kandidātus, rada pietiekami lielu konkurenci,” sacīja Bikava.
Par rūpīgu kandidātu atlasi liecina tas, ka gandrīz 90% ir augstākā izglītība. Vadošo partiju sarakstu līderiem ir iespaidīga profesionālā, akadēmiskā un arī politiskā pieredze.
„Ir dažādi deputāti, gan Eiroparlamenta deputāti, gan Saeimas deputāti, gan dažādu pašvaldību deputāti. Saskaitot, piemēram, „Jaunās Vienotības” piedāvājumu, tur ir 10 cilvēki, kurus varētu asociēt ar deputātu politisko pieredzi. Arī „Saskaņas” sarakstā ir vismaz seši tādi, Nacionālās apvienības sarakstā - 7. Tas liecina par to, ka šie būs cilvēki, kas zina, ko darīt. Nebūs tā, kā Saeimā, kad ievēlam, tad viņi mēģina saprast, kā darbojas [parlaments]. Tāpat arī starp sarakstiem ir pietiekami daudz partiju, kurās ir pat pārstāvētie profesori un lektori, piemēram, „Attīstībai/Par!” sarakstā tādu ir trīs „Progresīvo” partijā ir trīs. Arī augsta līmeņa vadītāji ir pārstāvēti starp kandidātiem,” norādīja Bikava.
„Manuprāt, kandidātu kvalitāte ir ļoti augsta, un pat neatkarīgi no tā, kurš no šiem vadošajiem sarakstiem tiktu ievēlēts, manuprāt, Latvijas intereses varētu tikt pietiekami labi pārstāvētas,” atzina politoloģe. Tikpat augsts politoloģes vērtējums ir par partiju sagatavotajām programmām. Tajās tiek minēti izpildāmi solījumi par jautājumiem, kuri ir Eiropas Parlamenta kompetencē.
„Kiberdrošība, mediju neatkarība, nelegālās imigrācijas jautājumi. Gan veco prioritāšu turpināšana - atbalsts lauksaimniecībai, Eiropas Sociālo fondu izmantošana vienlīdzīgākas sabiedrības veidošanai un plaisas starp nabadzīgajiem un pārticīgiem mazināšanai. Tā kā, manuprāt, Latvijas pārstāvji ir sasnieguši kaut kādu briedumu un iet uz priekšu. Līdz ar to jebkurā gadījumā kritums atpakaļ nav vērojams,” teica Bikava.
Sarakstu gatavošana ir sagādājusi grūtības vairākām jaunajām partijām, secina Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. „Rezervistu soliņš”, piemēram, „konservatīvajiem”, „Attīstībai/Par!” un KPV LV izrādījies par īsu. Nebija viegli atrast kādu atpazīstamu personību, kurš jau nestrādātu partijai svarīgajā amatā. Pienesums „no malas”, proti, vairāki žurnālisti, politologi un eksperti dažādās jomās kandidātu vidū,- ir bagātinājis sarakstus. Kopējais partiju programmu saturs eksperta vērtējumā ir reālistisks. Protams, cita aina paveras sīkpartiju solījumos, piemēram, prasīt Briselei paaugstināt pensijas Latvijā vai liekot atmaksāt zaudējumus, kas radās no atrašanās Eiropas Savienībā.
„Tās, protams, ir tās populistiskās daļas. Bet kopumā, ja es salīdzinātu ar Saeimas vēlēšanām, tad es teiktu, ka šis ir tāds solis progresa virzienā. Vismaz no šīm partijām, kas šobrīd ir pie varas, tas populisma līmenis ir ļoti nokrities uz leju,” norādīja Krūmiņš.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas parasti tiek uztvertas par sava veida otrā jeb zemākā līmeņa, jo vēlētāji nesaskata iestādes tiešo ietekmi uz ikdienas dzīvi. Tāpēc arī aktivitāte tradicionāli ir zemāka, atgādina Latvijas Universitātes asociētais profesors Juris Rozenvalds. Tomēr šoreiz Latvijas partijas eirovēlēšanām piešķir lielu nozīmi.
„To nopietnību, ar kādu partijas izturas, manuprāt, var izskaidrot arī ar to, ka pavisam nesen bija Saeimas vēlēšanas. Zināmā mērā šīs Eiroparlamenta vēlēšanas var aplūkot kā tādu turpinājumu politiskā tirgus pārdalē, kas ir notikusi 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Tomēr ir ienākuši arī jaunie politiskie spēki,” teica Rozenvalds.
„Veco” Saeimas partiju mērķis Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā ir noturēt savas pozīcijas, jauno – tās iekarot. Un ir partijas, kas nav iekļuvušas Saeimā un kāro apliecināt savu piederību Latvijas politikas augstākajiem slāņiem, kā, piemēram, Latvijas Reģionu apvienība, „Progresīvie” un zināmā mērā arī Latvijas Krievu savienība.
