Ministru kabineta komiteja nākamās nedēļas sākumā skatīs ziņojumu, kurā arī iekļauts likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Tas paredz, ka persona elektroniski varēs deklarēt dzīvesvietu tikai jau valsts informācijas sistēmā reģistrētās dzīvojamās ēkās un telpu grupās. Savukārt klātienē varēs deklarēties arī citos nekustamajos īpašumos, ja persona var pierādīt, ka šajā īpašumā ir iespējams dzīvot un tā tur patiešām arī dzīvo.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Uldis Apsītis skaidroja, ka šobrīd daudz iebildumu par to, ka daļa cilvēku deklarē adresi kādā rūpniecības uzņēmumā, pļavā vai kādā jaunbūvē, kas faktiski tajā brīdī nav apdzīvojama. Līdz ar to zūd deklarēšanās jēga, jo cilvēks attiecīgajā adresē nav sastopams. Otrkārt, ja cilvēks sniedzis nepatiesas ziņas par savu dzīves vietu, tad pašvaldība viņam šo deklarāciju adresē anulē, taču elektroniskajā vidē viņam ir iespējas kaut vai nākamajā dienā atkal deklarēties šajā pašā adresē.
„Grozījumi paredz to, ka izveidota sasaiste ne tikai ar adrešu reģistru, bet arī ar kadastru reģistru. Attiecīgi pēc tā tiek atrasta informācija, salīdzināta, vai attiecīgajā adresē ir dzīvojamās telpas. Un tikai šādā gadījumā atļauj deklarēties. Otra lieta, ja pašlaik viens no tiesiskajiem pamatiem bija īres līgums, tad papildināt to, ka jābūt rakstiskam īres līgumam. Jo citādāk pēc Civillikuma - mutiska vienošanās arī ir līgums, tad rodas problēmas pierādīt, vai mutiskā vienošanās ir vai nav bijusi,” skaidro Apsītis.
Pašvaldības savukārt ir kopumā pret pašreiz liberālo deklarēšanās sistēmu un norāda, ka grozījumi tikai daļēji risinās daudzās problēmas.
"Protams, tās konceptuālās globālās problēmas, ko pašvaldības ir norādījušas vēl tajā mirklī, kad mēs tikai vēl diskutējām par pašu likumu, pirms tas tika pieņemts, tās paliks ar pēc šiem grozījumiem. Viens piemērs ir kaut vai pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītību: ja Daugavpils ir spiesta maksāt Jūrmalas pisētai un otrādi, tad viennozīmīgi ir skaidrs, ka tas bērns katru dienu nebraukā no vienas pilsētas uz otru. Tātad šie formālie nosacījumi attiecas arī uz viņiem šobrīd. Tāpat cilvēku skaitu katrā konkrētā teritorijā mēs zinām tikai aptuveni," klāsta Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.
Pēc PMLP datiem 20% iedzīvotāju paši norādījuši, ka nedzīvo deklarētajās dzīves vietās, bet tādu, kas ļaunprātīgi deklarējas ne savā faktiskajā dzīves vietā, esot vairāk nekā 10%.
Likumprojekts paredz arī to, ka līdz 2016.gadam Iekšlietu un Tieslietu ministrijas veidos elektronisko sistēmu, kas apvieno valsts adrešu, iedzīvotāju un kadastra reģistra datus, lai tad attiecīgi varētu pārbaudīt, vai deklarētās dzīvesvietas sakrīt ar reģistrētām dzīvojamām ēkām.
Pēc ziņojuma izskatīšanas valdības komitejā pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai viena mēneša laikā ar to jāiepazīstina pašvaldības.
