Tikai tāpēc, ka Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāja Ingrīda ļoti skrupulozi izpēta katru rēķinu, kas saņemts par komunālajiem pakalpojumiem, atklājusi, ka divu cilvēku vietā viņas dzīvoklī piedeklarēti trīs.
"Nesen pamanīju, ka rēķina ailītē pie pakalpojuma par atkritumu izvešanu rakstīts, ka manā dzīvoklī ir trīs cilvēki. "Latvija.lv" noskaidroju, ka svešs cilvēks ir deklarējies manā dzīvoklī. Uzreiz uzrakstīju iesniegumu, lai izdeklarē šo cilvēku, kura dēļ man ir lielāki komunālie maksājumi. Nesen saņēmu arī nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu, kur arī rakstīts, ka ir trīs iedzīvotāji. Rakstīju vēlreiz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, bet atbildes nav," norādīja Ingrīda.
Dzīvokļa īpašnieks faktu, ka viņa dzīvoklī dzīvo kāds svešais, var konstatēt vienīgi no maksas par atkritumu apsaimniekošanu un reizi gadā, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu?
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Mārtiņš Vilemsons skaidroja: "Iesniegums, kad tas nonāk pašvaldībā, Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē, tad šis iesniegums tiek nodots īpašai komisijai, kas viņu izvērtē, pārbauda – vai tiešām tā viss ir, vai sniegtas nepatiesas ziņas. Tālāk komisija pieņem lēmumu, anulē deklarāciju un nodod info pašvaldības policijai, kas sāk administratīvo procesu, piemēro sodu, sākot no brīdinājuma līdz pat 700 eiro par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm."
Ingrīda norādīja, ka atbilde par 20. decembrī pašvaldībā iesniegto iesniegumu ir saņemta 30. janvārī. Komisija lēmusi, ka persona vārdā Pavlo ir sniegusi nepatiesu informāciju, un ziņas par deklarēto dzīvesvietu Ingrīdas dzīvoklī ir anulētas.
Lai arī situācija atrisinājusies, Ingrīda "4. studijai" jautāja: "Kāpēc, lai anulētu kāda sveša cilvēka deklarāciju savā īpašumā, ir vajadzīgas tik daudz darbības? Bet, kad viņš deklarējās, man pat SMS neatnāca! Kā tas iespējams, ka īpašnieku netur lietas kursā par jauna iemītnieka deklarēšanu?"
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe norādīja: "Tehniski tad, kad persona deklarējas, izmantojot e-pakalpojumu, tur ir sadaļa, ka "apstiprinu, ka visi sniegtie dati ir patiesi". Persona uzņemas 100% atbildību, ka iesniegtie dati ir patiesi. Ja tas ir citādāk, tad tas ir likuma pārkāpums."
Tātad – deklarējoties ar visnotaļ ērtā e-pakalpojuma palīdzību, valsts labticīgi pieņem, ka persona sniedz patiesu informāciju. Taču, ja dzīvokļa saimnieks uzreiz saņemtu ziņu, ka viņa īpašumā kāds piedeklarējies, uz šmaukšanos viņš varētu reaģēt daudz ātrāk. Par šādu risinājumu jau agrāk bijušas diskusijas, taču pagaidām bez rezultātiem.
"Ir viena nianse, kas šo iespēju padara sarežģītu – tas, ka nepieciešamas lielas finansiālās investīcijas, lai šādu risinājumu – SMS, personas telefonu, ka kāds svešinieks tur deklarējies, arī ir sarežģīti savienot visas nepieciešamās valsts mēroga sistēmas. Tas nav tik vienkārši izdarāms. Lai nodrošinātu šādu, piemēram, SMS," atzīmēja PMLP pārstāve Puķe.
Rīgā 2023. gadā nepatiesas ziņas par deklarēto dzīvesvietu sniegtas 276 reizes. Pēdējos piecos gados vislielākais skaits bijis 2019. gadā, kad e-pakalpojuma ērtība ļaunprātīgi izmantota 378 reizes. Kopumā Latvijā skaits neesot liels – mazāk nekā 3% no visiem deklarēšanās gadījumiem.
"Saeimā šobrīd ir iesniegta iniciatīva par šī procesa sakārtošanu. Tālāk – kā jau teicu, tas ir gan finanses, gan informāciju sistēmu salāgotība – gan ar kadastra reģistru, gan Zemesgrāmatu. Ir iesaistītas arī citas iestādes, lai šo varētu izdarīt," stāstīja Puķe.
Tiesa, šī iniciatīva ir iedzīvotāju, nevis valsts ierēdņu aktivitātes rezultāts. Lai arī pēc PMLP datiem negodprātīgo ziņu sniedzēju procents ir mazs, iniciatīvu ir parakstījuši 10 322 atbalstītāji. Saeimas Mandātu un ētikas iesniegumu komisijā kolektīvo iesniegumu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju" skatīs nākamnedēļ – 14. februārī.
