Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Igaunija ķer spiegus: karavīrs 10 gadus nodeva valsts un NATO noslēpumus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā pašvaldības un valsts atņem maizi privātajam biznesam? Kropļotas konkurences stāsti

Lauksaimniekiem jāgatavojas ievērojamām atļauto pesticīdu saraksta izmaiņām

Pirmā sezona bez vairākām kaitēkļu indēm; būs vēl ierobežojumi

Šogad būs pirmā sezona, kad zemniekiem nāksies iztikt bez atsevišķām pesticīdu vielām. Tikmēr stādu audzētavā Jelgavas novadā cīņa ar kādu kukaini jau sākta bez neonikotinoīdiem. Alternatīvas esot lēnas un neiedarbīgas – daudzi koki jālikvidē. Tikmēr Augu aizsardzības dienests vērš uzmanību, ka lauksaimniekiem jāgatavojas vēl lielākām pesticīdu saraksta izmaiņām.

ĪSUMĀ:

Pērn pēc vairāku gadu diskusijām Eiropas Savienībā (ES) aizliedza atsevišķu kukaiņus apkarojošo pesticīdu lietošanu uz lauka jeb atklātā vidē. Lēmums tika pieņemts, lai pasargātu bišu veselību, kam šīs vielas kaitē. Lauksaimniecības nozare iebilda pret ierobežojumiem, bažījoties par zaudējumiem.

Bez insekticīda neizdodas lokalizēt

“Mēs ar tūjām maz nodarbojamies. Tā kā cilvēki meklē kaut ko apstādījumiem un arī skujeņus, kas nav tikai tūja, tad mēs vairāk specializējamies uz priedēm. Nu, lūk, ciedru priede labu laiku mums skaitījās viens no pieprasītajiem stādu materiāliem,” stāsta stādu audzētājs Andrejs Vītoliņš. Jelgavas novada Svētes pagastā dzimtas saimniecībā “Dimzas” ir 20 hektāri, kas sadalīti daudzos dažādo stādu laukumos.

Pie viena no tiem kaudze ar nozāģētiem jaunajiem kokiem – tās ir slimās ciedru priedes. “Mūs ir skāris kaitēklis – priežu hermess. Redzamas tādas kā baltas pūciņas, izskatās pēc sniega vai pelējuma. Tās ir sekas nelielam kukainītim, kurš sūc augu sulu un dzīvo stumbrā. Augs novājinās,” stāsta Vītoliņš.

Stādu audzētavā augu aizsardzības līdzekļus teju nelietojot, varbūt reizi piecos gados, saka Vītoliņš. Hermesa kukaiņi parādījušies jau pērn, bet uz priedēm nekādu ķīmiju audzētājs neuzsmidzināja: “Tēvs, kad dibināja audzētavu un attīstīja, viņa pieeja bija tāda – ja sistēma ir līdzsvarā, tad, visticamāk, katram kaitēklim ir kāds virsparazīts vai kaitēklis, kas ēd viņu nost, un vairāk būs putnu, kas to visu ēd nost, un principā tā sistēma strādā. Tomēr ir gadi, kad notiek kaut kādas kaitēkļu invāzijas vai slimības. Un šajā gadījumā nav daudz risinājumu. Slimība ir lokāli jālikvidē. Mūsu gadījumā esam nonākuši līdz tam, ka nevaram šo slimību lokalizēt.”

Lokalizēt kaitēkļus ciedru priežu audzē nevar, jo līdzeklis – aktara (actara) – , kas varētu palīdzēt, ir to insekticīdu – nenikotinoīdu - sarakstā, kurus Eiropas Savienība pērn lēma aizliegt lietot vidē ķīmiskās vielas kaitīguma dēļ. Vītoliņš atzīst, ka priežu stādiem slimība nav nāvējoša, bet jaunaudze, visticamāk, pakāpeniski aizies bojā, jo nav alternatīvu, kā to ierobežot. “Tiek novājināts stāda augums, birst skujas, zūd zaļā masa, un līdz ar to augs sliktāk uzņem barības vielas un mitrumu. Jo vairāk novājinās, jo uzņēmīgāks pret citām slimībām, līdz tas pilnībā aiziet bojā. Tas nokalst, nobirst skujas, redzi, parādās sausie zari. Tie man ir jāizgriež. Un stāda vainags zaudē savu formu un kļūst kroplāks,” stāsta Vītoliņš.

Daļa koku ciedru priežu laukā jau izzāģēti, rēgojas vien mazie stumbri, aiz kuriem viegli paklupt. Atsevišķiem kokiem uzsietas zilas lentītes – tos mēģinās ārstēt ar tādu kā augu homeopātiju. Saimniecībā kopumā ir aptuveni 300 priedes, bet, nozāģējot visu, zaudējumi būs 6000 eiro, kas it kā saimniecībai nav tie lielākie.

Taču tirgū aug pieprasījums pēc kadiķu un priežu stādiem, tādēļ slimos kokus izzāģē pakāpeniski cerībā, ka daļa atkopsies. “Mēģināšu dot barības vielas, griezīšu ārā vairāk cietušās vietas. Staigāšu un kvēpināšu kadiķīšus (smejas), un tas arī ir viss.

Un mierināšu slimos stādus ar tekstu, ka zinātnieki varbūt radīs kādu līdzekli, kas viņiem palīdzēs.

Pieļauju, ka, visticamāk, tas būs no tās pašas neonikotinoīdu grupas, bet jau ar ne tik kaitīgu iedarbību.”

Mainīs pašmāju piedāvājumu

Andrejs Vītoliņš ir arī Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs un vērtē, ka

augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi mainīs arī pašmāju audzēto stādu piedāvājumu tirgū.

Iespējams, audzētājiem gluži vienkārši nāksies atteikties no kādu sugu audzēšanas.

“Manuprāt, šobrīd līdzekļu izņemšana no aprites notiek nedaudz par strauju, pārāk politizēti. Netiek radīti mazāk vidi ietekmējoši līdzekļi. Pie jauniem aizsardzības līdzekļiem es tikšu pēc 5 vai 10 gadiem.

Līdz ar to man faktiski jāatsakās no šo priežu audzēšanas, kas, iespējams, arī ir izeja.

Ne velti tās ciedru priedes ir izplatītas citos areālos, tad nebrīnāmies, ka tās vairāk pakļautas slimībām un kaitēkļiem. Tad varbūt patērētājiem arī jāatsakās no tām superdekoratīvajām lietām un atgriežamies pie mūsu parastās priedes, kas arī cieš no šīm slimībām un kukaiņiem, bet jau mazliet mazākā mērā,” saka Vītoliņš.

Ar kaitēkļiem apsēsto ciedru priežu audzētājs konsultējies arī ar Augu aizsardzības dienestu, kas esot apliecināja, ka hermess ir agresīvs kaitēklis un dabiskā veidā augs no tā var atbrīvosies tikai ļoti labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ.

Dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande atzīst, ka neonikotinoīdiem ir alternatīvas kaitēkļa ierobežošanai, bet ne likvidēšanai: “Augu aizsardzības līdzekļi ir ātrais risinājums jebkurā situācijā, kad ir savairojies kāds kaitīgais organisms. Ir arī citas neķīmiskās alternatīvās metodes, ar kurām gana veiksmīgi var ierobežot kaitēkļus. Ir virkne profilaktisko, mehānisko, agrotehnisko pasākumu, kurus veiksmīgi ieviešot savos sējumos un stādījumos, var noturēt kaitīgo organismu tādā līmeni, lai tas neietekmētu ražu.”

Viss atkarīgs arī no konkrētā kaitēkļa, šoreiz hermesa attīstības. To ietekmē klimatiskie apstākļi: ja būs vēss un mitrs laiks, tas savairosies mazāk un priedēm būs mazāks kaitējums.

Tikai siltumnīcās

Augu aizsardzības dienestu pārstāve Lestlande uzskaita, ka efektīvu alternatīvu šobrīd nav arī kartupeļu kaitēkļu - drātstārpu - ierobežošanai, kāpostu mušas apkarošanai, kā arī ir riski skujkoku meža stādu audzētavās kaitēkļa - smecernieka - apkarošanai.

“Trīs neonikotinoīdi – diametoksams, imidokloprīds un klotiamidins, sākot ar šo sezonu, ir lietojams tikai slēgtās platībās – siltumnīcās,” saka dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.

Turklāt ierobežojumi nosaka, ka augam, kuru apstrādā ar minētajām pretkaitēkļu vielām, siltumnīcā ir jāatrodas visu dzīves ciklu, to nevar pārstādīt ārā un arī kodinātas sēklas nevar sēt laukā. Par pesticīdu lietošanas ierobežojumu izņēmumiem, piemēram, koku jaunaudzēs diskutēts pirms aizlieguma ieviešanas. Taču priekšlikumi tika noraidīti un minētās vielas atklātā vidē nedrīkst lietot neviens.

Liegto vielu saraksts Eiropas Savienībā pakāpeniski arī papildināsies.

“Līdz 2025. gadam Eiropā vispār tiek pārskatītas visas darbīgās vielas, jo tās parasti apstiprina uz 10 gadu periodu un tad pārskata, vai tās atbilst drošības prasībām, ņemot vērā jaunākos pētījumus,” stāsta Ezers.

Kopumā ir aptuveni 500 ķīmiskās vielas, kuras izmanto dažādos pesticīdu līdzekļos. Šobrīd ir pārvērtētas aptuveni 100. “Aptuveni puse no šīm 100 vielām ir izgājušas no atļauto saraksta. Tas ir gan tāpēc, ka paši ražotāji kādas vielas vairs neatbalsta Eiropā un neiesniedz pieteikumus, gan tāpēc, ka novērtējumā konstatēts, ka neatbilst nosacījumiem. Ir situācijas, kad tas ir riska dēļ, bet ir arī situācijas, kad pietrūkst pētījumu,” skaidro Ezers.

Pagaidām daudz apspriestie neonikotinoīdi ir tikai viena vielu grupa, bet lielākas sekas lauksaimniecības nozarei būšot vēl no kādu citu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem, kas gaidāmi tuvākajā laikā.

“Jau šī būs pēdējā sezona vairāku plaši izmantotu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai un lietošanai visās grupās

– fungicīdiem (apkaro sēnītes), herbicīdiem (apkaro nezāles) un insekticīdiem (apkaro kaitēkļus),” saka Ezers, uzskaitot populārākos Latvijā izmantotos līdzekļus, kurus ierobežos, “propikonozols, ko izmanto labības sējumos, kartupeļu audzētājiem – fenomidons, diklāts, pimetrozīns rapsim, amonija glufosināts un tirāmiskā kodne labībai, par šiem ir skaidrs, ka aizliegts. Un tas ir tikai stāsta sākums, jo pārvērtēšana turpinās. Šogad, iespējams, negatīvs lēmums būs arī par vēl vienu insekticīda vielu – tiakloprīdu.”

Cieš arī bites un kaitīgi cilvēkam

“Neonikotinoīdi ir kukaiņu inde, un bite ir kukainis. Ar to arī viss ir pateikts,” saka Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte, atgādinot, ka apputeksnētāji ir viena no svarīgākajām dabas sastāvdaļām.

Vissmagāk cieš vientuļās bites, nevis tikai tās, kas dzīvo dravnieku stropos un ražo medu.

“Mūsu bites ir sociāli kukaiņi, bet vientuļās bites cieš daudz smagāk, un šīs sugas izzūd. Arī Vācijā nupat bija lielāks pētījums, kur secināts, ka kukaiņu sugu skaits vispār samazinās,” Eglīte.

Kas notiek ar biti, ja tā saskaras ar minētajiem augu aizsardzības līdzekļiem? “Bite tiek noindēta tāpat kā jebkurš cits kukainis, ja tā tieši saskaras ar šo līdzekli. Tā ir nervu inde kukaiņiem, nervu sistēma nestrādā, un viņi nomirst. Ja saņem mazā devā, tad ir pētījumi, ka bite neorientējas apkārtnē un nevar atrast ceļu atpakaļ uz stropu.”

Nelielo indes devu bites saņem no auga nektāra arī tad, ja, piemēram, tā sēklas iepriekš kodinātas šajās vielās. Pastāvīgā insekticīdu klātbūtnē tiekot traucēta bišu imunitāte, un tās nespēj cīnīties ar savām slimībām un parazītiem.

Pētniece gan papildina, ka neonikotinoīdi ietekmē ne tikai kukaiņus, arī cilvēkam no problēmas norobežoties nevajadzētu: “Un patiesībā nervu sinapsēs cilvēkam notiek tieši tie paši procesi, kas kukainim.

Lielā devā šie paši insekticīdi ir kaitīgi un indīgi arī cilvēkiem.

Visu laiku lauksaimniecībā it kā cenšas izdomāt mazāk indīgas indes. Agrāk lietotais DDT pulveris, šķiet, ir mūžīgs un nesadalās, to joprojām atrod dabā. Tagad cenšas radīt tādus insekticīdus, kas ātrāk sadalās, nav tik kaitīgi un nepaliek vidē, bet tā tik un tā ir inde. Jebkuri pētījumi, lai pierādītu, ka inde nav inde, tas ir pretrunā tam, kāpēc tas līdzeklis ir vispār radīts. Mēs, Biškopības biedrība, vienmēr atbalstām jebko, kas mēģina to ierobežot vai saprātīgi lietot, un sanāk, ka ierobežojam citu biznesu. Bet mēs esam par bitēm,” saka Eglīte.

Atsevišķos medus paraugos atrodamas atliekvielas vienai no insekticīdu vielām – tiakloprīdam, ko dienests jau pieminēja kā nākamo aizliedzamo sarakstā.

“Biškopības biedrība pa laikam analizē medus paraugus un arī atrod pesticīdu klātbūtni. Viena no neonikotinoīdu grupas vielām ir tiakloprīds. Parasti nav pārsniegts pieļaujamais atliekvielu daudzums, bet nelielās devās to šobrīd var konstatēt. Tas ir šobrīd atļauts lauksaimniecībā, un bites to uzņem, un caur viņām tas arī cirkulē,” norāda Eglīte.

“Bišu vadlīnijas” varētu pārskatīt

Lai arī aizliegtas atsevišķas kukaiņiem kaitīgās vielas, ko izmanto pesticīdos, dabas aizstāvji bažījas, ka bišu aizsardzība tomēr nolikta otrajā plānā aiz pesticīdu ražotāju un lauksaimniecības nozares vajadzībām.

Biškopis un Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis atminas, ka jau 2013. gadā Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde izstrādātas tā dēvētās “bišu vadlīnijas”, pēc kurām plānots vērtēt dažādu pesticīdu ietekmi uz bitēm. Tieši šīs vadlīnijas izmantotas pagājušajā gadā, lai pierādītu trīs neonikotinoīdu kaitīgumu apputeksnētājiem. Par “bišu vadlīniju” dokumentu bija plānots balsot pērn decembrī, lai to varētu izmantot, pārskatot arī citu pesticīdu atļaujas.

Tomēr vairākas ES dalībvalstis patlaban ar vadlīnijām nav apmierinātas un Eiropas Komisija pieļauj, ka apstiprināt vajadzētu tikai daļu vadlīniju un pārējo nodot atpakaļ pārskatīšanai.

“Komisijas plāns ir, iespējams, maijā virzīt saīsināto vadlīniju versiju, kur skatītos tikai un vienīgi uz akūto kaitīgumu tikai medus bitēm, vairs netiktu vērtēta pesticīdu ietekme uz savvaļas apputeksnētājiem un bišu kāpuriem. Tas ir slikti, jo mēs ES izmantojam pesticīdus, kas ir kaitīgi apputeksnētājiem.

Nav saprotams, kāpēc EK negrib vērtēt arī šo hronisko toksiskumu kopumā,

jo šī informācija pesticīdu ražotājiem ir jāiesniedz pie apstiprināšanas. Bet ko tad tā līdz, ja tā netiek nekādi vērtēta pie to līdzekļu apstiprināšanas,” saka Briedis.

Briedis pārliecināts, ka vadlīnijas tiek vājinātas pesticīdu ražotāju spiediena dēļ, jo viņi nebija apmierināti ar pērn pieņemtajiem bitēm kaitīgo ķīmisko vielu ierobežojumiem.

Latvija ir starp dalībvalstīm, kas Eiropas Komisijas darba grupās aicinājusi pārstrādāt bišu vadlīnijas. “Arī komisijas iekšienē šobrīd notiek diskusijas un konsultācijas ar lielajām dalībvalstīm, piemēram, Francija vēlas vadlīniju ieviešanu tūlīt un tagad. Mēs arī gribam bišu aizsardzību pēc iespējas ātrāk, bet mēs esam par pārskatīšanu, jo tas ir vienīgais veids, lai vadlīnijas tiek ieviestas objektīvi,” saka Vents Ezers.

Augu aizsardzības dienests gan aicina pesticīdu izplatītājus un zemniekus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai dienesta mājaslapā, lai neveidotu uzkrājumus tiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri jau aizliegti vai varētu tuvākajā laikā tikt ierobežoti. To, vai lauksaimnieki dažu vielu aizlieguma dēļ palielinās citu pesticīdu lietošanas apjomu, Augu aizsardzības dienests varēs novērtēt tikai nākamā gada nogalē, kad tiks apkopoti ikgadējie dati par dažādu līdzekļu lietojumu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti