Panorāma

Piemin Otrā pasaules kara upurus

Panorāma

Zolitūdes tiesā liecina «Maksimas» aicināts eksperts

Kārtējā datubāze – neparedzēts gadījums?

Piešķir 1,85 miljonus eiro veselības aprūpes saņemšanai apdrošināto personu datubāzei

Valdība otrdien, 8.maijā, atļāva piešķirt Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu. Lielākā daļa - 1 634 270 eiro - paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei.

Nav skaidras uzturēšanas izmaksas

Likumu, par to, ka nodokļu maksātājiem un atsevišķām valsts apdrošinātām grupām pienāksies lielāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, bet pārējiem – mazāks, Saeimā pieņēma pērnā gada nogalē. Bet tikai tagad top skaidras jaunās kārtības detaļas. Un tikai tagad VM pieprasījusi vēl papildu naudu jaunas datu bāzes veidošanai, kurā tiks uzkrāti dati par personām, lai saprastu – kurš pakalpojumu grozs – pilnais vai nepilnais, tām pienākas. Lētākam risinājumam, ka šos datus caur e-veselību Nacionālais veselības dienests (NVD) ik reiz IT sistēmā no jauna varētu pieprasīt citām valsts iestādēm, VM nepiekrīt.

"Ārstam ir jāveic pieprasījums pret Nacionālo veselības dienestu, kuram ir tālāk ir jāsniedz pieprasījums pret vismaz 17 citām datu bāzēm, tad mēs nevaram prognozēt, kā paildzināsies pieņemšana pie ārsta, jo jau pašreiz e-veselības sistēmā ir 2000 pieprasījumi vienā minūtē," sacīja VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio stāstīja, ka, lai pacienti, aizejot pie ārsta, nesaskartos ar situāciju, ka viņiem pakalpojums atteikts, jāsavieno Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citu, kopumā 17, iestāžu datubāzes.

Paredzēts, ka  tos, kuriem pienākas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, no tiem, kuriem par pakalpojumiem būs jāmaksā, "šķiros" e-veselības sistēma, bet jaunā

datubāze nodrošinās sistēmu ar nepieciešamajiem datiem, lai to varētu darīt.

Pašlaik vēl nav skaidrs, cik izmaksās datubāzes uzturēšana, bet ministrija apņēmusies to nodrošināt no esošajiem līdzekļiem.

Diskusijas par bāzes veidošanu

Valdības sēdē raisījās diskusijas par datu bāzes veidošanu, bet galvenokārt – no tās drošības aspekta.

"Mēs neiebilstam, bet tiešām ir būtiski ne tikai konsultēties ar Datu valsts inspekciju, bet ļoti aktīvi to iesaistīt, un primāri ir šīs sistēmas veidošanā domāt par kiberdrošības riskiem un šo datu aizsardzību," teica Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Savukārt informācijas tehnoloģiju speciālists Jānis Lācis raidījumā bija skeptisks par VM prasīto summu datubāzes izstrādei. Viņš norādīja, ka risinājumu varētu izstrādāt daudz lētāk, pāris nedēļās katrai no 17 sistēmām izveidojot programmu, kas sūta pacienta statusu e-veselībai.

Lācis pieļāva, ka lielāka summa būtu vajadzīga, ja katru no sistēmām vēlētos modernizēt, ņemot vērā, piemēram, jauno datu regulu par personas datu aizsardzību.

Kāpēc tikai tagad atklājies, ka vajadzēs veidot šādu datu bāzi un tam steidzami vajag naudu,  veselības ministre skaidro ar salīdzinoši vēlo likuma pieņemšanu pērnajā gadā.

"Būtībā šīs izmaksas ir aprēķinātas tikai šajā gadā un mēs nevaram pieprasīt naudu, par kuru nav skaidrība par tiem apjomiem. Turklāt mēs nezinājām arī, par kurām grupām, likumu pieņēma tikai gada beigās un visas sistēmas, kuras būs jāsaslēdz, mēs zinājām tikai gada sākumā," skaidroja ministre.

Problēmas nesaredz arī par jomu un arī konkrētā likuma pieņemšanu atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība). "Domāju, ka nekas nav nokavēts un, ja ministrija pārskata savus finanšu resursus un tiek izdalīta nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem labas lietas labā, es domāju, ka tas ir atbalstāms," sacīja Barča.

Viņai Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" oponēja "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, norādot, ka

datubāzes nepieciešamība bija skaidra vēl pirms budžeta pieņemšanas.

Koalīcijas partneri Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu novērtējuši kā neapmierinošu. "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti šī iemesla dēļ veselības ministri aicinājuši uz tikšanos.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas konsultante Solvita Olsena LTV pauda, ka 1,85 miljonu tērēšana ir bezatbildīga valsts rīcība, tā ir bezatbildība pret Latvijas cilvēkiem un ārstiem ir jāiestājas pret šādu nesaprātīgu valsts rīcību.

Kā sadalīs atvēlēto finansējumu

Valsts apdrošināšanu saņem visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī 21 iedzīvotāju grupa, piemēram, invalīdi. Kopumā dati par apdrošinātajiem cilvēkiem ir 228 pakalpojumu sniedzējiem un 119 pašvaldību sociālajiem dienestiem.

No piešķirtajiem 1,85 miljoniem eiro 18 150 eiro paredzēti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai saistībā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu vienotās datubāzes modernizācijas izstrādes darbiem un datu migrācijas failu sagatavošanu.

Finansējums 29 405 eiro apmērā tiks piešķirts arī Labklājības ministrijai, tostarp 7357 eiro, lai pilnveidotu Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu, kā arī nodrošinātu datu nodošanu jaunajai datubāzei. 15 998 eiro tiks piešķirti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) pilnveidošanai un datu nodošanai, bet 6050 eiro - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai saistībā ar Invaliditātes informatīvās sistēmas pilnveidošanu un datu nodošanu.

Vienlaikus 92 009 eiro tiks piešķirti Iekšlietu ministrijai, tostarp 11 307 eiro saistībā ar Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas pilnveidošanu un datu pārbaudi tajā, 38 230 eiro - Kriminālprocesa informācijas sistēmas pilnveidošanai un datu pārbaudei tajā, 21 780 eiro - saskarņu izstrādei ziņu sniegšanai par patvēruma meklētājiem no Patvērumu meklētāju reģistra, kā arī 20 691 eiro - lai Pilsonības migrācijas lietu pārvalde segtu izdevumus saistībā ar saskarņu izstrādi ziņu sniegšanai par Latvijā saņemtajiem uzturēšanās dokumentiem, personu apliecinošiem dokumentiem un to veidiem no Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirs 78 650 eiro. No tiem 9075 eiro paredzēti jaunu datu nodošanas metožu un jaunu datu filtru izstrādei, bet 69 575 eiro - monitoringa rīka izveidei, kas fiksēs izmaiņas un ar noteiktu regularitāti nodos datus veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei.

KONTEKSTS:

Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada. Personas, kuras maksā sociālo nodokli vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, reģistrēti bezdarbnieki, skolēni un pilna laika programmās studējošie, kā arī citi sociāli atbalstāmi cilvēki - ir apdrošinātas automātiski un papildu iemaksas viņiem nebūs jāmaksā. 

Brīvprātīgās iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti