Iemaksas būs brīvprātīgas un attieksies tikai uz tām personām, kuras nav apdrošinātas automātiski, portālu LSM informēja Veselības ministrija.
Personas, kuras maksā sociālo nodokli vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, reģistrēti bezdarbnieki, skolēni un pilna laika programmās studējošie, kā arī citi sociāli atbalstāmi cilvēki - ir apdrošinātas automātiski un papildu iemaksas viņiem nebūs jāmaksā.
Paredzēts, ka persona brīvprātīgās iemaksas varēs veikt, pamatojoties uz e-veselības sistēmā pieejamu elektroniski sagatavoto apdrošināšanas iemaksu paziņojumu.
Paziņojumā norādītā summa būs jāiemaksā Valsts kasē:
- autentificējoties e-veselības sistēmā un maksājot ar pārskaitījumu;
- norēķinoties ar maksājuma karti Nacionālajā veselības dienestā (NVD);
- veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā.
Savukārt, ja būs nepieciešams saņemt pārmaksātās vai kļūdaini samaksātas apdrošināšanas iemaksas atmaksu, būs iespējams elektroniski vai rakstveidā iesniegt iesniegumu NVD par atmaksas saņemšanu.
Atmaksu varēs pieprasīt ne vairāk kā par trīs iepriekšējiem kalendāra gadiem. Pēc iesnieguma izskatīšanas NVD veiks atmaksu trīs mēnešu laikā.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma ir svarīga, lai stabilizētu veselības aprūpes finansējumu kopumā, lai mēs varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Tiem, kas nav apdrošināti, e-veselības sistēmā parādīsies, ka jāveic iemaksa. Tāpēc bezdarbniekiem jāpārliecinās, vai viņi tiešām ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Par savu statusu var pārliecināties arī Nacionālajā veselības dienestā.
Pašlaik eksperti lēš, ka bez līdzšinējā veselības aprūpes groza, ja neveiks iemaksas, var palikt no 100 000 līdz 300 000 iedzīvotāju. Veselības ministrija norāda – ja, piemēram, cilvēks pilnvērtīgus pakalpojumus gribēs saņemt no nākamā gada, nāksies samaksāt arī par šo gadu.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Gita Gailīte raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka saistībā ar jauno regulējumu iespējams konstitucionālās tiesvedības risks, jo būs cilvēki, kuri nevarēs atļauties iegādāties veselības apdrošināšanu.
Tiesībsarga birojs gaidīs iedzīvotāju sūdzības, bet ir gatavs arī pats vērsties pie likumdevēja, lai normu mainītu.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka tiem, kam nav apdrošināšanas, būs atteiktas valsts apmaksātas speciālistu konsultācijas, piemēram, ja ģimenes ārsts nosūtīja pie ķirurga, ginekologa, neirologa, valsts to neapmaksās, un būs jāmaksā nevis pašreizējais pacientu līdzmaksājums 4,27 eiro, bet pilna cena, kas atkarīga no reģioniem un speciālistiem un svārstās no 15 līdz 50 un vairāk eiro.
Otrkārt, neapdrošinātajiem valsts vairs nesegs medicīniskos izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Tāpat daudz mazākā apmērā varēs saņemt kompensējamos medikamentus, vairs nevarēs uz valsts rēķina tikt pie rehabilitācijas vai dienas stacionāra pakalpojumiem, kā arī veikt plānveida operācijas.
KONTEKSTS:
Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī. Brīvprātīgās iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
