Tāpat valdībai tiek prasīts nodrošināt pietiekamu finansējumu pils atjaunošanas darbu segšanai.
Saeimas komisijā arī secināts, ka Rīgas pils glābšana pēc ugunsgrēka notiek nepiedodami lēni un ir nepieņemama situācija, ka virs pils muzejiem joprojām nav uzlikts pagaidu jumts.
Tā kā vairākās vietās pilī bija noteikts liegums strādāt, no ēkas netika izvākti slapji būvgruži, netika glābta ēka no lietus un tālākas bojāejas. „Ja mēs neievērosim apdrošinātāju prasības, attiecībā uz piedalīšanos ekspertīzēs, mēs ierobežosim viņu dalību un iespēju veikt izpēti ugunsgrēka izcelšanās cēloņa noteikšanā, mēs pazaudēsim iespēju pretendēt uz apdrošinātāju atlīdzību,” skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.
Saeimas deputāte Inguna Rībena (V) norādīja, ka tieši VNĪ jāveicina, lai pils ilgi nepaliktu bez jumta: „Es nezinu, vai jūs esat kompetenti apjēgt, ko nozīmē autentiska pils. Jūs šobrīd esat tā, kurai ir jārīkojas, kurai jāmostas un varbūt jāiet gulēt pie finanšu ministra durvīm, jums ir šī lieta līdz rudenim... ir jādabū pils zem jumta.”
Tāpat deputāti pārmet pils apsaimniekotājiem valsts naudas neprasīšanu. Deputāti uzsver – vainīgie ir jāmeklē. Taču šī iemesla dēļ nedrīkst ļaut pilij sabrukt. Vispirms jālūdz nauda valstij un tad šie līdzekļi jāpiedzen no atbildīgajiem.
Savukārt būvnieki un apsaimniekotāji taisnojas, ka pagaidu jumtu tik ātri nevar uzlikt dažādu tehnisku iemeslu dēļ, bet vismaz līdz rudenim sola to pabeigt. Aģentūra BNS noskaidrojusi, ka eksperti kopā ar būvniekiem piektdien tiksies Rīgas pilī, lai veiktu būvdedžu izpēti, kas radušies pēc ugunsgrēka. Ekspertīzē paredzēts vērtēt, vai no būvdedžiem iespējams ko saglābt.
Tikmēr pilī esošās muzeju telpas turpina ciest no dabas kaprīzēm. Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena, izrādot telpas Latvijas Radio, raksturo situāciju: „Tur tieši pretī, aiz tām vitrīnām ir tualetes, kurās naturāli stāv ūdens. Tad tālāk ir iebrucis jums un griezti. Otrā pusē, kur nav jumta, visi tie gruveši stāv tādā veidā šeit jau piecas nedēļas. Kad mēs jau tur apžāvējām, mikroklimatu sakārtojām lejā, tad sāka līt ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien, pirmdien."
"Vēstures muzejs strādāja kā tādi ūdenslīdēji. Viņi taisīja no plēvēm ūdensvannas, lai [ūdeni] notecinātu spaiņos," stāsta Rakstniecības muzeja krājuma glabātāja.
„Būvnieki saka, ka viņi neko nevar darīt, viņiem nav tiesību, jo viņiem nav nodotas tās telpas,” piebilst Egliena.
