Viņš atzina, ka bēgļu plūsmas pieaugumu varēja paredzēt, jo agri vai vēlu cilvēkiem no konfliktu plosītajiem reģioniem bija kaut kur jādodas, taču tik strauju procesu neviens negaidīja. Tagad ir svarīgi saprast, ka problēmai nav ātra risinājuma, bet ir skaidrs, ka tā jārisina, jānovērš cēloņi, kāpēc cilvēki bēg no savām mājām, jāsakārto procedūras bēgļu uzņemšanai un nosūtīšanai atpakaļ, ja viņiem nepienākas bēgļu statuss.
Un iespējamā palīdzība Turcijai trīs miljardu eiro apmērā, lai tā valstī nonākušos aptuveni divus miljonus bēgļu noturētu un nelaistu tālāk uz Eiropu, ir palīdzība nevis Ankarai, bet gan šiem diviem miljoniem cilvēku, uzsvēra Piebalgs.
Bijušais eirokomisārs arī norādīja, ka Latvijas lielākā problēma ir iespējamā bēgļu plūsma pāri Austrumu robežai, un šobrīd, sakārtojot savu infrastruktūru un gatavojoties uzņemt mazāk nekā 1000 cilvēku tā dēvēto bēgļu kvotu ietvaros, “mums dots laiks sagatavoties”.
Palīdzība bēgļu krīzē ir arī Latvijas lieta, “nevaram norobežoties hermētiski, un tie ir cilvēki, kas bēg no kara, būtu nehumāni norobežoties, nepalīdzēt būtu kauna lieta”, sacīja Piebalgs.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 3.novembrī, akceptēja bēgļu uzņemšanas plānu, kas paredz sistēmu, kādā patvēruma meklētāji tiek uzņemti un integrēti Latvijas sabiedrībā. Iepriekš koalīcijā bija vērojamas domstarpības gan par kopējo summu, kādu Latvija grasās tērēt patvēruma meklētāju sistēmas pilnveidei, gan arī par bēgļu pabalsta apmēru.
Koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
Bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Tikmēr no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā.
