Runājot par audžuģimeņu situāciju, Petraviča norādīja, ka tā pārsvarā saistīta ar bāriņtiesu un institūciju neieinteresētību. "Ar ko saskaras audžuģimene? Viens no iemesliem ir nelabvēlīga pretimnākšana. Audžuģimenes saka, ka, aizejot uz bāriņtiesu, pirmais jautājums ir - kāpēc jums to bērnu vajag?. Institūcijas nav ieinteresētas bērnus atdot. Izskaidrojums ir vienkāršs - [institūcijas] ir darbavietas un ienākumu vietas. Ģimenēm noliek priekšā veselu lapu ar diagnozēm, lai tās iebaidītu. Attieksme nebūt nav tāda, kādu varam sagaidīt - ka katrs bērns var dzīvot ģimenē un mēs varam atteikties no bērnunamiem. Ir bērni, pusaudži, mazāka vecuma bērni, kurus grūti izņemt no institūcijas," teica ministre.
Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija liecina, ka pērn adoptēts par piektdaļu mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, turklāt tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada. LM norāda, ka šobrīd ir pārmaiņu laiks un arvien vairāk bērnu ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Tomēr adoptēto skaita kritumam var atrast arī vairākus iemeslus. LM aprēķini liecina, ka pērn kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kamēr 2017. gadā bija 195 adopcijas. Pēc LM datiem, tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada.