Pētnieki arī aicina uz diasporu skatīties kā uz ievērojamu resursu un ne tikai naudas pārskaitījumu jomā.
Joprojām tieši personīgie iemesli ir galvenais vadmotīvs, kāpēc ārvalstīs strādājošie atgriežas Latvijā.
Pētījumā noskaidrots, ka ar lielāku varbūtību paliks tie, kam ir Latvijā iegūta augstāka izglītība, nekā tie, kam izglītības nav.
Savukārt jaunieši līdz 25 gadiem aizbraukšanu gatavi apsvērt atkal.
“Ienākumi, darbs vai alga nav gluži tas noteicošais faktors, kāpēc atgriežas. Bet tas ir galvenais faktors, kāpēc brauc prom. Kas ir ļoti būtiski, ko jaunieši uzsvēra, ka ārpus Latvijas tu esi maza skrūvīte lielā sistēmā. Latvijā karjera iet daudz straujāk,” stāstīja Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela.
Intervējot atbraukušos, atklājies, ka iemesls atkal aizbraukt ir tieši apkārtējo attieksme.
Grūtības iekļauties sabiedrībā vienai ceturtajai daļai bija iemesls atkal posties prom.
“No tā izriet ļoti vienkārša politikas rekomendācija. Ka tiešām tie reemigrācijas koordinatori ir nepieciešami. Lai tiem, kas atgriežas, būtu tie, kas palīdz,” secināja profesors Mihails Hazans.
Vēl pētījumā uzsvērts, ka diaspora ir jāvērtē kā milzu resurss.
“Mums jāspēj paraudzīties arī savādāk. Ka mūsu diaspora ir ne tikai sekas kādiem traģiskiem smagiem notikumiem kā krīze, bet tas ir arī milzīgs resurss, ar ko sadarboties. Gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā, gan var dot padomu – ko valstij darīt, lai viņi atgrieztos,” atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Vienotība”).
Savukārt Baiba Bela uzsvēra, ka diaspora ir resurss - “naudas pārvedumi ir tā klasiskā, bet, par ekonomiskām dimensijām runājot - uzņēmējdarbība, investīcijas, tirdzniecība, mentorings. Zināšanu un prakses pārneses. Nu kaut vai, cik mēs daudz smaidām viens otram”.
Ticamu datu par to, cik daudz cilvēku atgriezušies Latvijā, nav. Ir zināmas tās ģimenes, kurām atgriezties palīdzējuši koordinatori, bet ir daudzi, kuri atgriežas paši. Tāpat kā joprojām ir cilvēki, kuri aizbrauc.
