Latvijas sabiedrībai pašlaik ir grūti uztvert, ka varētu būt kāds labums un ieguvums no migrācijas, bet uz to jāskatās ilgtermiņā, tas nenotiek pirmajos gados, kad cilvēki tikko ierodas, norādīja Lāce.
Dažreiz tas pat nenotiek pirmajā paaudzē, bet migranti var kļūt par pievienoto vērtību uzņēmējdarbībā un starptautiskajos sakaros, pauda Lāce.
Latvijā nokļuvušajiem bēgļiem nodarbinātība ir viens no galvenajiem aspektiem, kas liek atstāt valsti, un Latvijā tas ir arī saistīts ar valodas prasmju prasībām - personai dots pārāk īss laiks, aptuveni 7 – 9 mēneši, pēc kuriem bēgļiem jāspēj sevi nodrošināt, jāsāk strādāt un jāspēj apgūt latviešu valoda tāda līmenī, lai varētu strādāt, norādīja Lāce. Viņa sacīja, ka tas ir objektīvi ļoti īss laiks.
Iespējams, bēgļiem palīdzētu intensīvākas latviešu valodas apmācības, ne tikai kursi, bet arī apmācības pie darbadevēja, kur cilvēks varētu apgūt valodu un prasmes, kas būs nepieciešamas darbā.
Otrdien, 26.septembrī, aprit divu gadu termiņš, kura laikā Latvijai bija jāuzņem 531 patvēruma meklētājs, bet līdz šim uzņemtas 346 personas, kas ir tikai 65% no noteiktā skaita.
Tas, kāds skaits patvēruma meklētāju katrai valstij solidāri jāuzņem, tikai noteikts Eiropas Savienības pārvietošanas programmā. Tomēr nekādas sankcijas vismaz pagaidām Latvijai nedraud un, neskatoties uz noteiktā termiņa beigām, darbs pie saistību izpildes turpināsies, norādījusi Iekšlietu ministrija.
Līdz šim no visiem uzņemtajiem cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts 10 personām, alternatīvais statuss - 302 cilvēkiem, bet 150 no patvēruma statusa saņēmējiem bijuši bērni. Latvija nav vienīgā, kas saistības noteiktajā termiņā nav paguvusi pilnībā izpildīt, un Eiropas Komisijas progresa ziņojumā norādīts, ka tādā gadījumā valstīm pārcelšana jāturpina arī pēc 26.septembra.
Tikmēr Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) atzinis, ka lielākā daļa patvērumu saņēmušie ārvalstnieki labākas dzīves meklējumos Latviju jau ir pametuši, un Latvijas iestādes nav tiesīgas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.
