Pētījums: Mediji Baltijā no krīzes vēl nav atguvušies

Latvijā lielākā daļa mediju uzņēmumu nav atguvuši pirmskrīzes līmeņa apgrozījumus, secināts pētnieciskās žurnālistikas „Re:baltica” pētījumā par Baltijas medijiem. Visveselīgākā mediju vide ir Igaunijā, kur medijiem arī uzticas ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā un Igaunijā, norādīts pētījumā.

Pētījumā „Vai ir dzīve pēc krīzes?” pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” analizēja lielākos medijus visās Baltijas valstīs. Galvenais secinājums – 80% lielāko mediju uzņēmumu joprojām nav atguvuši pirmskrīzes apgrozījumus. Vislabāk veicies igauņu medijiem, kuri arī bauda lielāku sabiedrības uzticību. Kādēļ Latvijas un Lietuvas mediji atpaliek no Igaunijas?

„Latvijā un Lietuvā galvenais iemesls ir tas, ka mums ir daudz sliktāka mediju vide. Mums daudz vairāk mediju īpašnieki nosaka saturu, mums ir daudz vairāk apmaksātais saturs, līdz ar to tā ir sliktāka kvalitāte, un cilvēki neuzticas, un arī reklāmdevēji neuzticas,” skaidro „Re:Baltica” vadītāja un viena no pētījuma autorēm Inga Spriņģe.

Portāla "Delfi" īpašnieku "Ekspress Grupp" lielākais akcionārs Hanss Luiks uzskata, ka tieši mediju biznesa nošķiršana no citām biznesa interesēm ir pamatā igauņu sakārtotajai mediju videi.

„Es domāju, ka lielākā atšķirība ir tā, ka igauņu mediju īpašnieki mediju uzņēmējdarbību uzskata par savu galveno biznesu. Mums nav citu biznesa interešu, kuras uzspiest caur saviem medijiem, atšķirībā no Rīgas mediju īpašniekiem, kuriem ir citi un daudz lielāki uzņēmumi, kurus vadīt. Tā ir tā starpība. Vajadzētu koncentrēties uz brīva satura veidošanu, nevis uz citām biznesa interesēm,” spriež Luiks.

Vissmagāk krīzē cietušas ir avīzes. No 15 populārākajiem laikrakstiem Baltijā pērn septiņi strādājuši ar zaudējumiem. Arī šajā ziņā vislabākajā pozīcijā ir igauņu avīžniecība, kur veselus trīs dažādus laikrakstus lasa aptuveni piektā daļa igauņu.

Mediju pētniece Anda Rožukalne uzskata, ka Latvijā avīzes savās pirmskrīzes pozīcijās vairs neatgriezīsies:

„Atgriezties nekas nevar. Var būt tādi jauni lieliski projekti, kā piemēram „Satori” vasaras avīze. Tas parāda tendenci, ka spēcīgi interneta mediji rada papildus produktus, kas ir drukāti. Tā ir apmēram divus gadus veca tendence un „Satori” vasaras avīze ir viens no piemēriem.”

Pētījuma autore Inga Spriņģe ir pārliecināta, lai situācija mediju tirgū uzlabotos, mediju īpašniekiem ir jābeidz likt žurnālistiem rakstīt reklāmas rakstus.

„Ja jūs liekat saviem žurnālistiem taisīt maksas rakstus, beigās jūs paši zaudējat, jo jums vairs netic cilvēki, jums vairs netic reklāmdevēji. Savukārt žurnālistiem man gribas pateikt, nu padomājiet par savu sirdsapziņu. Nevajag pārdoties un iet taisīt apmaksātos reklāmas rakstus. Tā nav norma. Ir Latvijas žurnālistikā viens piemērs, kad TV5 žurnālistam lika taisīt labus materiāls par „Saskaņas centru” un Nilu Ušakovu, un viņš pameta savu darbu tā vietā, lai darītu [uzdoto], kā to dara daudzi viņa kolēģi. Viņš pameta un kļuva par fitnesa treneri. Tā kā tev vienmēr ir izvēle, vai pārdot savu sirdsapziņu, vai nē,” saka Spriņģe.

Latvijā medijiem vislielākais kritums apgrozījumā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir „European Hit Radio” īpašniekiem „Super FM”, kuriem apgrozījums krities par gandrīz 90%, un izdevniecībai „Dienas mediji”, kuriem apgrozījums ir samazinājies par trīs ceturtdaļām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt