VIDEO: Mediju biznesa forums «Reinventing Media Business»

Iespēju dzirdēt nozīmīgu starptautiskā mediju tirgus spēlētāju pieredzes stāstus arī šogad nodrošinās mediju biznesa forums „International Ander Forum: Reinventing Media Business“, kam 25. novembrī plkst. 15.00 tiešsaistē LSM.lv varēs pievienoties ikviens interesents.

Mediju biznesa forums 

Šogad mediju biznesa forums kalpos par platformu, kurā satiekas dažāda mēroga mediju vadītāji, mārketinga speciālisti, stratēģi, datu speciālisti, inovatīvu ideju autori un līderi, kuri dalīsies veiksmes stāstos, kā arī ar sāpīgās kļūdās gūtām mācībām. Šogad foruma viesi būs „The New York Times“ starptautisko stratēģiju un darbību direktore Kimberlija Perija (Kimberly Perry), „Der Spiegel“ maksas satura auditorijas palielināšanas galvenā stratēģe Vībke Mēders (Wiebke Meeders), „Bonnier News“ attīstības direktors Robins Goviks (Robin Govik), „Reuters Institute“ direktors Rasmuss Kleiss Nīlsens (Rasmus Kleis Nielsen), kā arī „Dennik N“ digitālā izdevuma vadītājs Tomass Bella (Tomas Bella).

Foruma saturs būs noderīgs mediju vadītājiem, kuri varēs pasmelties pieredzi no pieredzējušiem kolēģiem, kā arī žurnālistiem, mediju tehnoloģiju ekspertiem, mārketinga, sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālistiem, kuru profesionālajā darbībā ir svarīgi iedziļināties dinamiskajās mediju industrijas attīstības tendencēs.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra organizētais mediju biznesa forums norisināsies jau otro gadu. Pērn tas Rīgā pulcēja mediju vadītājus, par kuriem globālajā mediju telpā komentāri bija lieki. Šogad, ņemot vērā pandēmijas veicinātos ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumus, forums notiks tiešsaistē. Šajā gadījumā formāts ļaus iesaistīties vairāk dalībniekiem kā pērn klātienē, turklāt atšķirībā no foruma ierastās koncepcijas šogad tas būs bezmaksas, piedāvājot iespēju pievienoties ikvienam mediju nozares interesentam.

„Foruma mērķis ir pulcēt mediju industrijas pārstāvjus no visas pasaules. Ar savu pieredzi un stratēģiskajām pieejām forumā dalīsies starptautisku mediju „grandu“ pārstāvji, kuri gādā, ka viņu redakcijas ir labi funkcionējošs, ilgtspējīgs un inovatīvs uzņēmums,“ stāsta mediju biznesa foruma projekta vadītāja Jana Altenberga.

„Baltic Media Health Check“ - kā Baltijas mediji cīnījās Covid krīzes laikā

Tieši pirms foruma, 25. novembrī no plkst.13.00, tiešraidē LSM.lv bija iespējams vērot arī jaunākā Baltijas mediju nozares pētījuma „Baltic Media Health Check“ prezentāciju.

 

Visi Baltijas mediju uzņēmumi Covid-19 krīzes laikā gada pirmajā pusē cieta no būtiska reklāmas ieņēmumu krituma, taču vienlaikus pieauga pieprasījums pēc informācijas un ziņām. Lai gan problēmas, ar kurām mediji saskārās, bija līdzīgas, pieejas to risināšanai katrā valstī nedaudz atšķīrās, lielā mērā mediju atšķirīgās finanšu situācijas dēļ, liecina jaunākais Baltijas mediju pētījums "Baltic Media Health Check".

Sarūkot mediju ieņēmumiem, izmaksu samazināšana bija neizbēgama, un tā ietekmēja arī mediju darbiniekus, kuru algas daudzviet tika samazinātas uz laiku vai arī pastāvīgi. Taču Lietuvā vairāk mediju uzņēmumu nekā Latvijā vai Igaunijā krīzes laikā apņēmās nesamazināt darbinieku algas un neatlaist darbiniekus. Lietuvas mediju uzņēmumi ir pelnošākie Baltijas valstīs, un to uzkrātās rezerves šajā krīzes situācijā kalpoja kā drošības spilvens. Neraugoties uz to, arī Lietuvas mediju uzņēmumi nevarēja izvairīties no izdevumu samazināšanas un meklēja iespējas ietaupīt citur.

Igaunijā savukārt Covid krīze paātrināja mediju uzņēmumu digitālo transformāciju, attīstot darbinieku digitālās prasmes, kā arī īstenojot dažādus attīstības projektus uzņēmumos. Tāpat krīze veicināja organizatoriskas izmaiņas uzņēmumos. Piemēram, Igaunijas biznesa laikraksts "Äripäev" nolēma izdevumu drukātā formā izdot nevis katru dienu, bet reizi nedēļā. Igaunijas mediji, no kuriem lielākie - "Ekspress Grupp", "Postimees Grupp" un "Äripäev"- ieviesuši maksas produktus jau vairākus gadus atpakaļ, arī piedzīvoja pieaugumu digitālo maksas produktu abonentu skaitā.

Latvijas mediju uzņēmumu finanšu situācija nav bijusi viegla jau vairākus gadus. "Baltic Media Health Check" apkopojums par Latvijas populārāko mediju īpašnieku finansēm liecina, ka vairākums jeb 9 no 15 uzņēmumiem strādāja ar zaudējumiem. Krīze nekādi neuzlaboja šo uzņēmumu taupīgo saimniekošanu, tieši otrādi - lika vēl vairāk savilkt jostas.

Taču salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijas medijiem bija pieejams lielāks valsts atbalsts tieši mediju darbībai un saturam, kas ļāva tiem vismaz nedaudz atvilkt elpu. Latvijas valdība krīzes laikā piešķīra mediju atbalstam divus miljonus eiro, kas bija pieejami mediju satura veidošanai, abonētās preses pasta piegāžu kompensācijām un raidorganizāciju programmu apraides izmaksām. Igaunijā mediji nesaņēma īpašu atbalstu, tie varēja pretendēt uz valsts piešķirtajiem atvieglojumiem krīzes laikā tieši tāpat kā jebkurš cits uzņēmums. Lietuvā valsts atbalstīja medijus caur valsts iestādēm, izvietojot reklāmas tajos. Šādā veidā tika piešķirts aptuveni viens miljons eiro, taču šo līdzekļu sadalei nebija skaidri kritēriji. Lai gan Latvijas piešķirtais finansējums medijiem krīzes laikā ir lielākais starp Baltijas valstīm, vairāku Latvijas mediju vadītāji norādīja, ka tas nespēja kompensēt mediju ieņēmumu kritumu.

Lielākā daļa mediju uzņēmumu sagaida, ka to apgrozījums šogad būs mazāks nekā 2019.gadā.

"Baltic Media Health Check" pētījums

Iepazīties ar visu pētījumu (pdf). 

Papildus stratēģijām, kuras plašsaziņas līdzekļi īstenoja, lai izdzīvotu pandēmijas laikā, "Baltic Media Health Check" pētīja arī mediju ieviestos maksas satura produktus. Pēdējos divos gados vairāki Baltijas valstu mediji saviem lietotājiem ir sākuši piedāvāt digitālo saturu, par kuru lasītājiem un skatītājiem ir jāmaksā. Pētījumā analizēta mediju pieeja Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šos produktus ieviešot, to cenas, kā arī mediju nākotnes plāni maksas satura piedāvāšanā.

Šis apkopojums parāda, ka

Latvijas mediji piedāvā saturu par vidēji zemākām cenām nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā.

Lietuvas mediji, kuri ieviesuši digitālos maksas produktus, bez oriģinālsatura piedāvā arī lietuviešu valodā tulkotus rakstus no ārvalstu medijiem, piemēram, "The Economist", "Bloomberg", "The Rolling Stone", "The Atlantic" un citiem. Savukārt Igaunijā, kur lielākie mediji radinājuši sabiedrību maksāt par digitālo saturu jau vairākus gadus, šajā ziņā krietni apsteiguši medijus Latvijā un Lietuvā, un viņu abonentu skaits ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu.

"Baltic Media Health Check" ir ikgadējs žurnālistikas pētījums, kurā analizētas tendences Baltijas medijos - mediju auditorijas, to īpašnieku finanses un citi nozarē būtiski jautājumi.

"Baltic Media Health Check" veido Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" sadarbībā ar SSE Riga Mediju studiju centru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt