Pesticīdu lietošana: Augu aizsardzības dienests saņem arvien vairāk sūdzību, bet pārkāpumus konstatē reti

Ik gadu pavasarī aktualizējas iespējami pesticīdu lietošanas pārkāpumi. Šopavasar skaļi izskanējis bišu bojāejas gadījums Mālpilī, kā arī Neretas upes piesārņojums, kur bojā gājušas zivis. Tiesa, augu dienests norāda, ka bišu gadījumā, pārbaudot zemnieku un bišu novietni, pierādījumi par pesticīdu lietojumu ziedošā laukā dienas laikā netika konstatēti, savukārt zivju bojāeja vēl tiek izmeklēta. Tikmēr biškopības un augkopības eksperti apstiprina, ka konflikts ir nemainīgs daudzus gadus pētījumu, datu un zināšanu trūkuma dēļ. 

Īsumā:

  • Augu aizsardzības dienesta eksperte: Pesticīdu lietošanas apjoms Latvijā pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis.
  • Augu aizsardzības dienests saņem arvien vairāk sūdzību par iespējami neatbilstošu pesticīdu lietošanu.
  • Lielākoties netiek konstatēti pārkāpumi par videi nodarīto kaitējumu, jo trūkst pierādījumu.
  • Biškopības biedrība: Inspektori ierodas par vēlu, lai konstatētu pārkāpumu.
  • Augkopības eksperts: Dažādu kultūru slimības, kaitēkļus un nezāles var ierobežot ar dažādām metodēm, tostarp neķīmiskām metodēm.
  • Augkopības eksperts vērtē, ka Latvijā pietrūkst arī neatkarīgu lauksaimniecības pētījumu.

Pesticīdu lietošana: Valsts augu aizsardzības dienests šajā sezonā saņēmis jau 40 sūdzībasSintija Ambote
    “Latvijā uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes izlieto 0,82 kilogramus darbīgo vielu, bet Eiropas Savienībā kopumā vidēji tie ir 2,20 kilogrami uz hektāru. Pesticīdu lietošanas apjoms nedaudz ir pieaudzis pēdējos gados arī Latvijā, jo mēs vienlaikus arī apgūstam lielākas lauksaimniecības zemes platības,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Anitra Lestlande.

    Eksperte apstiprina, ka sabiedrību arvien vairāk satrauc vides piesārņojums un dienests saņem arvien vairāk sūdzību par iespējami neatbilstošu pesticīdu lietošanu. Gadā vidēji ir ap 90 ziņojumu, pērn saņemti vairāk nekā 100, bet šajā sezonā bijušas jau 40 sūdzības – deviņas no tām saistītas ar kaitējumu bitēm vai zivīm. 

    “No 90 sūdzībām 30 mēs atrisinām telefoniski, bet 60 gadījumos izbraucam uz vietas, lai vērtētu dabā, vai ir pārkāpums. Vidēji 15 gadījumos pārkāpumi apstiprinās, tostarp pārkāpumi saistīti ne tikai ar bitēm, bet arī aizsargjoslu pārkāpumi, miglošana vējā un tā tālāk,” stāsta Lestlande.

    Eksperte gan norāda, ka lielākoties, izmeklējot gadījumus, netiek konstatēti pārkāpumi par videi nodarīto kaitējumu, jo trūkst pierādījumu. Kopš 2017. gada dienesta fiksēti tikai divi gadījumi, kuros pierādījies, ka bites gājušas bojā pesticīdu lietošanas pārkāpuma dēļ. 

    “Gadījumos, ja ir sūdzība par bitēm, mēs reaģējam nekavējoties, jo zinām, ka mirušās bites ir reāls pierādījums pārkāpumam. Mēs paņemam bišu paraugu, ko nogādājam sertificētā laboratorijā, un tiek meklētas pesticīdu atliekvielas. Paralēli tam mēs veicam arī pilnu pārbaudi pie potenciāli vainīgā lauksaimnieka un ņemam augu paraugus no nomiglotā lauka, meklējam pesticīdu atliekvielas. Attiecīgi gaidām rezultātus, bet daudzos gadījumos ziedošā laukā pa dienu ir smidzināti mēslošanas līdzekļi, vai tie ir fungicīdi, kas nebūt nav pārkāpums,” skaidro Lestlande.

    Biškopības biedrība gan norāda, ka inspektori ierodas par vēlu, lai konstatētu pārkāpumu. “Arī iepriekšējā pieredze mums liecina, ka apdullušās vai mirstošās bites var redzēt tikai 2 līdz 3 stundas, bet praksē ir tā, ka ne vienmēr inspektori ierodas šajā laikā, bet biškopji mums ziņo, ka biežāk ir situācijas, ka ātrākais tikai nākamajā dienā ierodas inspektors,” stāsta pētnieks Valters Brusbārdis.
    Pētnieks secina, ka, ņemot vērā tendenci, ka līdz ar lauksaimniecības platību pieaugumu palielinās arī augu aizsardzības līdzekļu lietojums, konfliktsituācija neuzlabosies. Turklāt biškopju ieskatā bites ietekmē arī fungicīdi, taču pietrūkst pētījumu par to. 

    Lauku konsultāciju centra augkopības eksperts Oskars Balodis skaidro, ka dažādu kultūru slimības, kaitēkļus un nezāles var ierobežot ar dažādām metodēm, tostarp neķīmiskām metodēm, bet ražas apdraudējumu brīžos jāpieņem lēmums par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. To kopš 2014. gada paredz arī Latvijā ieviestā integrētā augu audzēšana, par kuru, Baloža ieskatā, nozarei bieži trūkst izpratnes. 

    “Kas tad īsti ir integrētā audzēšana? Tie ir profilaktiskie darbi, kas jādara saimniecībā, tā ir pareiza augu maiņa, apstrāde un sēkla, principā visi agronomijas pamati. Un otra daļa ir novērojumi, kad mēs staigājam pa lauku un mēģinām ieraudzīt nezāles, slimības un kaitēkļus, atpazīstam tos un novērtējam to apmēru. Tikai tad var pieņemt atbilstošu lēmumu, vai lietot kādus pesticīdus, cik daudz un kādas devas. Taču, mācot zemniekus grupās, arī redzams, ka, manuprāt, šo zināšanu ir ļoti maz, un nevar arī pārmest, jo lauksaimniecībā ir zemnieki, kam agronomija nav pamatizglītība. Un viņam automātiski liekas, ka tā slimība vai kaitēklis nodarīs viņam milzu postu, viņš zaudēs naudu, tad viņš tur cīnās, bet neviens viņam īsti nav pateicis, vai tiešām tas posts tāds būs. Zemnieks to dara vienkārši aiz piesardzības, ko izmanto arī ķīmijas kompānijas, lai pārdotu līdzekļus,” uzsver Balodis.

    Tāpat augkopības eksperts vērtē, ka Latvijā pietrūkst arī neatkarīgu lauksaimniecības pētījumu. “Tas gan ir akmens naudas devēju dārziņā. Cik gan Zemkopības ministrija ir devusi līdzekļus fundamentāliem pētījumiem par kaitīguma sliekšņiem – cik tie kaitēkļi var būt uz mana auga, līdz es sāku zaudēt naudu? Cik gan daudz ir bijuši tie pētījumi, kas mums palīdzētu pieņemt lēmumus par pesticīdu lietošanu? Ja mums nav datu, tad liekas, ka posts būs liels, un līdzekļi tiek lietoti," saka Balodis.

    Biškopības biedrība patlaban sākusi vākt informāciju par pārkāpumiem un aicina biškopjus ziņot par novērotiem pesticīdu lietošanas pārkāpumiem. Tikmēr Valsts augu aizsardzības dienests saviem ziņotājiem atgādina, ka, zvanot uz uzticības tālruni un fiksējot pārkāpumu, vienmēr jāatstāj kontakti un informācija par notikuma vietu, ko ziņotāji bieži aizmirstot. Augu aizsardzības dienests gadā veic aptuveni 2000 gan plānveida, gan operatīvas pesticīdu lietošanas pārbaudes.
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti