Dienesta inspektore uz Mālpils novadu devās uzreiz pēc sūdzības saņemšanas no biškopja Ignata Zariņa. Pārbaudes laikā netālu esošajā ziemas rapša laukā un pie stropiem mirušas bites netika atrastas.
Inspektore arī vēlāk pārbaudīja augu aizsardzības līdzekļu lietošanu SIA "Ārteči", kas apsaimnieko sūdzībā norādīto ziemas rapša lauku. "Noskaidrots, ka 22. maijā plkst.13 baltās puves ierobežošanai konkrētajā ziemas rapša laukā lietots fungicīds "Efilor". Tam marķējumā nav norādes par īpašām prasībām attiecībā uz bitēm vai citiem apputeksnētājiem," norādīts paziņojumā.
Pārbaudē arī tika pieprasīta informācija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) par vidējo vēja ātrumu konkrētajā laikā. LVĢMC norādīja, ka vidējais vēja ātrums nav pārsniedzis 4 m/s.
Lai pārliecinātos, vai ievērota augu aizsardzības līdzekļa marķējumā norādītā aizsargjoslas prasība - ievērot 10 metru aizsargjoslu līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm -, tika noņemti ziemas rapša paraugi no lauka Jāņupītes aizsargjoslā. Fungicīda "Efilor" sastāvā esošo darbīgo vielu noteikšanai augu paraugi nosūtīti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "Bior". Analīžu rezultāti liecina, ka augos netika atrastas augu aizsardzības līdzekļa darbīgās vielas.
Lai izvērtētu bišu saimju stāvokli, VAAD pārbaudē atkārtoti apsekoja Zariņa bišu saimes, pieaicinot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru.
PVD informēja, ka inspektors pārbaudi veica, lai pārliecinātos, ka bites nav skārusi kāda bišu slimība. Pārbaudē PVD inspektors konstatēja, ka atsevišķos stropos ir būtiski samazinājies darba bišu skaits, taču mirušas bites netika atklātas.
Pārējās bites bija veselas, bišu slimību pazīmes netika konstatētas.
Tā kā pārbaudes laikā netika konstatēti augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumi, VAAD administratīvā pārkāpuma lietu neierosināja.
Sūdzībā minētais dīķis, kas dabā atrodas aiz Jāņupītes aizsargjoslas, 14 metru attālumā no rapša lauka, šosezon turpmākajā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas periodā tiks iekļauts VAAD virszemes ūdensobjektu paraugu ņemšanas monitoringā.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas "Glābiet bites un lauksaimniekus" lapā "Facebook", atsaucoties uz pārbaudi, teikts, ka likums neaizsargā biškopjus. Proti, pārkāpumu nevar konstatēt, ja nav bišu līķu. Iniciatīvas pārstāvji gan norāda, ka pēc pesticīdu smidzināšanas apdullušas bites var neatgriezties mājās un līķus arī pie stropiem var neatrast.
Aktīvisti arī norādījuši, ka nav viennozīmīgs izmantotā fungicīda drošums, jo tā sastāvā esošais boskalīds var izraisīt hronisku kaitējumu bitēm. "Kalifornijas universitāte neiesaka lietot boskalīdu saturošus preparātus ziedošās kultūrās dienas laikā. Mičiganas universitāte neiesaka izmantot fungicīdus ziedošās kultūrās dienas laikā," norādījuši iniciatīvas pārstāvji. Viņi arī uzskata, ka iepriekš iztirzātais gadījums liecina - integrētā augu aizsardzība, kas sabalansētu vides un ekonomiskās intereses, Latvijā pastāv tikai uz papīra.
"Aicinām lauksaimniekus būt atbildīgiem un neapstrādāt ziedošus laukus ar fungicīdiem dienas laikā, lai nekaitētu bitēm un citiem apputeksnētājiem.
Paldies tiem lauksaimniekiem, kas tā jau dara!" norāda iniciatīvas autori.
KONTEKSTS:
Augu aizsardzības dienests izmeklēja bitenieka sūdzību par bišu bojāeju pēc rapšu lauka miglošanas, un kopumā dienestam ir četras lietas par kaitējumu bitēm saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Par bišu bojāeju sūdzējās bitenieks ar 50 gadu pieredzi Ignats Zariņš. Viņš LTV raidījumā "Tieša runa" stāstīja, ka zaudēja bites dienā, kad bites bija izlidojušas uz rapšu lauka un lauks tika nomiglots, bitenieku par to nebrīdinot.
Eiropas pilsoņu iniciatīvā "Glābiet bites un lauksaimniekus" aicina parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.
Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. VAAD informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.
Vienlaikus Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar jaunu Biodaudzveidības stratēģiju, lai apturētu biodaudzveidības zudumu un veidotu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. LDF vadītājs Andrejs Biedris uzsver, ka stratēģija gan vēl ir tikai diskusiju objekts, kura ieviešana dzīvē nav garantēta.
