2022. gadā reģistrēti 19 152 satiksmes negadījumu, kas ir par 419 mazāk nekā 2021. gadā. Kritums saistāms ar policijas aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem noformēt saskaņotos paziņojumus – tā taupot resursus uz nopietnākiem gadījumiem.
Tomēr ir ļoti audzis to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas izraisīti alkohola reibumā. Pērn reģistrēti 949 negadījumi, kur automašīnas vadītājs bija lietojis alkoholu, kas ir par 141 negadījumu vairāk nekā iepriekšējā gājušajā gadā.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norādīja, ka “šis skaits ir krietni pieaudzis”.
“Šie ir vadītāji, kuri ir bijuši dalībnieki ceļu satiksmes negadījumos, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis kā izraisītājs, vai kā dalībnieks, jo ļoti bieži ir arī negadījumi, kad iesaistītais vadītājs – viņa rīcība nav saistīta cēloņsakarā ar negadījuma izraisīšanu, bet viņš ir atradies reibuma stāvoklī,” skaidroja policijas pārstāvis.
Jau vairākus mēnešus par braukšanu stiprā reibumā draud kriminālatbildība un transportlīdzekļa konfiskācija. Tas statistiku ir uzlabojis, bet ne tik ļoti kā gaidīts.
“Šogad janvāra mēnesī kopējais aizturēto skaits bija krietni mazāks nekā pērn. Bet diemžēl arī no šogad aizturētajiem puse no viņiem bija reibumā 1,5 vai lielākā promiļu iespaidā,” pauda policijas pārstāvis
Tāpat 100 negadījumi reģistrēti, kur alkohola reibumā ir bijis elektroskrejriteņa vadītājs, kas ir par 29 negadījumiem vairāk nekā 2021. gadā.
"Tas noteikti ir saistīts ar to, ka šie mobilitātes rīki satiksmē piedalās arvien vairāk – ar katru gadu to skaits pieaug," pieļāva Jančevskis..
"Mēs esam secinājuši to, ka joprojām daudzi no šiem vadītājiem neuztver to kā transportlīdzekli, bet uztver kā tādu atpūtas vai izklaides rīku. Faktiski lielākā daļa no šiem 100 negadījumiem ir gadījumi, kad vadītāji paši krīt, cieš, gūst miesas bojājumus, un liela daļa no tiem vēršas pēc notikuma medicīnas iestādē, no kuras policija saņem informāciju par šo apstākli un pēc tam uzsāk administratīvo lietvedību attiecībā pret konkrēto vadītāju," atklāja Jančevskis.
Visbiežāk satiksmes negadījumi reģistrēti ceturtdienās, bet visretāk – sestdienās, bet vislielākais izsaukumu skaits ir darba dienas beigās no plkst. 16.00 līdz 18.00.
Bet vismazāk negadījumu bijis sestdienas rītos.
Dzīvību ceļu satiksmes negadījumos pērn zaudēja 115 cilvēki, kas ir par 31 mazāk nekā gadu iepriekš.
Smagi ievainoto skaits samazinājies no 470 uz 429, bet ievainoto skaits tomēr pieaudzis. Un pēdējos trīs gadus tas ir bez būtiskiem samazinājumiem.
Visvairāk bojā gājušo cilvēku bija Rīgas reģiona teritorijā (45). Lielākoties tās bija sadursmes (37), uzbraukšanas gājējiem (28), velosipēdistiem (11) vai apgāšanās (15).
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) uzsvēra – lai situāciju uz ceļiem uzlabotu, ir jāizvērtē paveiktais.
“Jāatzīst, ka šos mūsu sabiedrības un autovadītāju paradumus ir ļoti grūti lauzt – to nevar izdarīt vienā gadā, un ir dažādas kampaņas un aktivitātes, kas notiek gadu no gada, tās noteikti ir jāturpina. Jāpārskata arī tās problēmas, kuras nav izdevies novērst, varbūt arī gan kampaņas, dažādas aktivitātes – tās ir jāizvērtē,” pauda ministrs.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits pērn gan ir samazinājies - 2022. gadā reģistrēti 154 246, bet vēl gadu iepriekš 180 561. To skaidro ar policijas resursu novirzīšanu citiem mērķiem, kā, piemēram, lielāka uzraudzība pa reģioniem, drošības pasākumiem pierobežā, un citām darbībām. Tieši tā iemesla dēļ nav bijusi iespēja pilnvērtīgi uzraudzīt satiksmi.
Runājot par dzērājšoferiem, ekspertu vidū ir redzams izmisums. Sodi ir bargi, bet lielu daļu no sēšanās pie stūres kunga prātā tas neaptur.
Bet runājot par citiem pārkāpumiem, kuru Latvijā arī ir daudz, piedāvājumi ir dažādi. Galvenokārt – sodu palielināšana. Piemēram, par telefona izmantošanu - 200 eiro sods.
“Būtiski ir sodu palielināšana gan par ātrumu, gan par distanci un daudzām citām lietām. Kā arī par jostas nelietošanu. Un noņemt brīdinājumus, tikai naudas sods,” uzskata Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns,
Tās gan visas ir tikai idejas diskusiju laikā. Vairākums piekrīt, ka nepieciešami pētījumi.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis pauda, ka “mēs esam sasnieguši Latvijā to drošības līmeni, kad ar cirvi vairāk nevajadzētu strādāt. Bet būtu jāsāk meklēt smalkākus instrumentus, un, lai tos atrastu, ir jāpēta. Bez pētījumiem nekā nebūs”.
Tikmēr beidzot izdevies sakārtot normatīvo aktu prasības, lai uz Latvijas ceļiem darbu varētu sākt vidējā braukšanas ātruma radari. Uzņēmumā “Latvijas valsts ceļi” ziņoja, ka priekšdarbi izdarīti. Atliek uzlikt pašus radarus.
Pirmais posms, uz kura fiksēs vidējo braukšanas ātrumu, būs šoseja A5, Rīgas apvedceļš.
Vidējā braukšanas ātruma fiksācija tur varētu sākties jau pēc mēneša, tiklīdz laikapstākļi ļaus izvietot radarus.
Plānots, ka šogad jaunie radari parādīsies uz 16 ceļu posmiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijā pauda, ka šie posmi rūpīgi izvēlēti un tie ir tie uz kuriem bieži notiek negadījumi ātruma pārkāpšanas dēļ.
Direkcijā cer, ka vidējā ātruma radaru posmi spēs uzlabot šā gada negadījumu statistiku, par piemēru saucot Lietuvu, kur ieviešot šādu pārkāpumu fiksāciju negadījumu skaits strauji samazinājās.
Darāmo darbu sarakstā šogad ir arī elektroskrejriteņi. Satiksmes ministrijā uzsver, ka regulējumiem pret skrejriteņiem bija jābūt jau sen. Un pauž cerību, ka vienā vai otrā veidā prasības pret to braucējiem būs daudz plašākas jau šajā vasarā.
