Sadaļas Sadaļas

Pedagogu algu finansēšanā ņems vērā vidusskolas izglītības kvalitāti

Aprēķinot pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, no 2021./2022.mācību gada tiks ņemta vērā katras izglītības iestādes kvalitāte – akreditācijas rezultāti un obligāto centralizēto eksāmenu indeksa aprēķins. To paredz otrdien, 15. jūnijā, valdībā apstiprinātie grozījumi kārtībā, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka izglītības iestādes kvalitātes kritērijus pirmo reizi izvērtēs 2022. gada augustā. Ja kritēriji nebūs izpildīti, pirmajā gadā, proti, 2022./2023. mācību gadā, skola saņems brīdinājumu. Ja arī 2023. gada augustā kvalitātes kritēriji nebūs izpildīti vai skolā būs nepietiekams skolēnu skaits, tad 2023./2024. mācību gadā izglītības iestāde pedagogu atalgojumam saņems 80% no valsts budžeta mērķdotācijas. Ja kvalitātes vai skolēnu skaita kritēriji netiks izpildīti trešo gadu pēc kārtas (2024./2025. m.g.), tad skola saņems 50% no mērķdotācijas.

Savukārt, ja kvalitātes vai skaita kritēriji netiks izpildīti četrus gadus, izglītības iestāde zaudēs valsts finansējumu.

IZM atzīmēja, ka 2020. gada 20. oktobrī valdībā izskatīts un atbalstīts IZM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem". Tajā ministrija uzsvēra, ka skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanā ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Veidojot izglītības iestādes ar optimālu skolēnu skaitu, tiek paplašināts izglītības programmu piedāvājums un nodrošināta efektīva izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošana, tādējādi lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu. 

Informatīvais ziņojums paredz skolu reģionālo sadalījumu un minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs. 

Minimālais skolēnu skaits 10.–12. klašu posmā
•    Desmit valsts pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Ogrē) – 120.
•    Administratīvo teritoriju administratīvie centri – 90.
•    Administratīvā teritorija ārpus administratīvā centra – 40.
•    Teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas (Rekavas vidusskola, Baltinavas vidusskola, Kārsavas vidusskola, Ciblas vidusskola, Zilupes vidusskola, Salienas vidusskola, Zemgales vidusskola (Daugavpils novadā)) – 25.

Uzklausot privāto izglītības iestāžu viedokli par ierobežotajām iespējām vidējās izglītības posma nokomplektēšanā, administratīvajā teritorijā ārpus administratīvā centra, valsts augstskolas un privātā vispārējās izglītības iestādē plānots noteikt vienādu minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu – 40. 

Minimālā skolēnu skaita kritēriji, kā arī kvalitātes kritēriji netiek attiecināti uz speciālās izglītības iestādēm, kā arī vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kas vidējās izglītības pakāpē īsteno tikai speciālās vidējās izglītības programmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt