Nepārslogots un adekvāti atalgots skolotājs būs spējīgs bērnus mācīt labāk – šis ir biežākais arguments, ar kuru līdz šim skaidrots, kā pedagogu atalgojuma jaunais modelis cels izglītības kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Latvijas Televīzijai atklāja, kādi vēl pasākumi šī mērķa sasniegšanai iestrādāti jaunajā modelī.
Īsumā apkopojot ieceres, veidojas šāda aina:
- skolotāju pārslodzes novēršana;
- atbalsts ārpusstundu nodarbībām, arī konsultācijām un individuālajam darbam gan ar bērniem, kam kāds priekšmets sagādā grūtības, gan ar talantīgajiem skolēniem;
- interešu izglītība. Šobrīd valsts mērķdotācijas pārsvarā tiek izlietotas kontaktstundu apmaksai. Pēcstundu aktivitātēm labākajā gadījumā tiek pāri palikusī nauda, bet galvenokārt tik, cik atvēl katra pašvaldība. Jaunais modelis paredzēs apmaksāt skolotāju darbu ārpus klases nodarbībās vairākas stundas nedēļā;
- papildu skolotājs klasē iecerēts divos gadījumos. 1.-2.klasēm, ja klasē mācās vairāk nekā 28 skolēni. Visās valodu, matemātikas un dabaszinību stundās ar viņiem darbotos divi skolotāji vienlaikus. Otrs gadījums - ja klasē ir viens vai vairāki bērni ar īpašām vajadzībām, viņiem ir atsevišķs skolotājs. Izglītības ministrija vispār plāno daudz vairāk šādu bērnu integrēt parastajās skolās;
- teju uz pusi palielināts atbalsta personāls. Proti, valsts apmaksāti logopēdi, psihologi un karjeras konsultanti.
Ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro, kādēļ liels uzsvars izglītības kvalitātes celšanā likts uz ārpusstundu pasākumiem: „Tās ir tās lietas, kas dotu pirmo atbalstu skolēnam. Mēs saredzam, ka, dodot šādu papildu atbalstu netiešā veidā kā mērķdotāciju, skolēnam būtu arī iespēja vairāk citādi mācīties, tas noteikti ietekmētu viņa mācību sasniegumus, jo mācību motivācija būtu cita.”
Arī paši skolotāji atzinīgi vērtē, piemēram, ieceri, ka pirmajās divās klasēs vairākos priekšmetos klasē strādās divi skolotāji. „Ļoti pozitīvi. Ja viens skolotājs skaidro, stāsta, rāda pie tāfeles, kā darīt, otrs jau var palīdzēt kādam bērnam. Es esmu viena, viņi ir 30. Līdz ar to es netieku vienkārši katram bērnam klāt. Arī mācību stundā, arī ārpus stundām. – 1.- 2.klasē ir īpaši svarīgi tikt viņiem klāt? - Jā, jo 1. un 2. klasē mēs ieliekam bērniem pamatus,” saka Rīgas 85.vidusskolas sākumskolas skolotāja Jautrīte Kuzmane.
„Tas noteikti ir pozitīvi, ka interešu izglītībā tiek piedāvātas arī no valsts apmaksājamas stundas, jo vecākiem ir ļoti izdevīgi, ka bērni pēc stundām mācās tepat, apgūst kādas prasmes – zīmēt, dejot, dziedāt,” norāda Rīgas 85.vidusskolas direktore Aija Makšāne.
Arī citas ieceres direktore kopumā vērtē kā labas. Taču viņu satrauc, ka neskaidro detaļu par ieceru īstenošanu vēl ir daudz. Piemēram, cik no 36 stundām nedēļā skolotājam būs jābūt klases priekšā un cik jāatvēl uzskaitītajiem papildu pienākumiem. Līdzīgu satraukumu pauž arī arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško: „Mūsu prasība vēl aizvien ir, ka jānosaka maksimālais kontaktstundu skaits vienam skolotājam, jo pretējā gadījumā atsevišķos priekšmetos pēc tām formulām, kas pašreiz ir dotas, iznāk, ka kontaktstundu skaits ievērojami palielinās.”
Jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumos, kas nostiprinās pedagogu atalgojuma modeli, nebūs rakstītas konkrētas summas, cik saņem katras kategorijas skolotājs, tās būs formulas, pēc kurām algas aprēķināt. Atalgojuma lielums būs atkarīgs no kopējās summas, kādu formulā ievietos: jo lielāka tā būs, jo lielākas algas katram skolotājam. Pašreiz IZM cenšas pārliecināt kolēģus Finanšu ministrijā, lai nākamā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem piešķirtu 10 miljonus eiro.
