Klepus ir pirmais, ko dzirdam arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā. Vairākās palātās pacienti smagi klepo. Tiesa, ne visi te ir gripas pacienti. Joprojām klātesošs ir kovids. Citas elpceļu saslimšanas. Un aizvien biežāk pacienta analīzes uzrāda, ka viņš inficēts gan ar gripu, gan kovidu reizē.
Baltās plaušas un "deja vu"
"Gripa nekur nav pazudusi. Mēs vienkārši bijām aizmirsuši par to. Staigājām respiratoros. Palikām mājās. Un neizpaltījās ne tikai kovids. Neviena infekcija neizplatījās," saka PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa.
Jau pandēmijas laikā infektologi brīdināja, ka maksāsim "imūno parādu". Proti, infekcijas atgriezīsies un ar lielu jaudu.
"Šogad redzam kārtīgu gripas izplatību. Dažādās vecuma grupās un veidos. Un, ja vēl atceramies, ka Latvija jau nekad nav bijusi pirmajās vietās vakcinēšanās ziņā. Tāpēc šogad ir pavisam traki," turpina centra vadītāja.
Kolēģei pievienojas Zaiga Kravale, pneimonoloģijas virsārste: "Tas skats pirms Ziemassvētkiem... ārā sāka kust sniegs, līst lietus, un mēs skatāmies pacientu plaušu bildes. Un tā bija tāda "deja vu" sajūta. Jo pirms diviem gadiem mēs bijām tieši šādā pat situācijā ar tieši šādām pat bildēm. Tikai tagad tā ir gan gripa, gan kovids."
Arī gaitenī atkal tas pats kovida laika skats. Tukšie skābekļa baloni. Un pilnie. Lai gan skābekļa padeve ir katrā palātā, šie vajadzīgi, ja smagi slims pacients jāved uz izmeklējumu vai jāpārvieto. Un šogad kovids te vairs nav tāda uztraukuma iemesls, kāds ir tieši gripa. Vai drīzāk, komplikācijas, kas pievienojas.
"No slimības klīniskās norises es teiktu, ka omikrons izpaužas vieglāk nekā gripa. Gripa šogad ir ļoti akūta, un īpaši smagi tas ir imūnsupresētiem pacientiem un tiem, kas nav vakcinēti," skaidro Dace Žentiņa.
"Es uz trešo palātu. Atnesu mandarīnus un gripu."
Patlaban slimnīcā pacientu apmeklējumi ir ierobežoti. Tas tiek darīts tieši pašu pacientu labā. Jo tieši līdz ar mandarīniem, sulas pakām un jaunāko presi apmeklētāji atnesa arī vīrusu.
"Cilvēki grib apmeklēt piederīgos. Tas ir absolūti saprotami, bet mēs pamanījām, ka mūsu pacienti, jau atrodoties nodaļā, saslimst ar gripu un kovidu. Mēs nevaram izstāvēt blakus visiem apmeklētājiem. Ir prasība lietot respiratoru, bet nevaram stāvēt klāt. Turklāt gripas pacients ir lipīgs dienu pirms pirmo simptomu parādīšanās. Tā viņi arī atnes gripu savējiem. Uz slimnīcu," skaidro Žentiņa.
"Mums ir bijuši pacienti, kam ir gripa un kovids. Reizē. Viens no tiem bijis pirmais. Analīzēs skatāmies vīrusa slodzi un mēģinām saprast, vai temperatūra ir no tā, ka ir gripa, vai no kovida." Zaiga Kravale papildina kolēģi.
Gripu ārstē ar specifisku medikamentu. Tas ir recepšu medikaments, un pacienti to saņem gan slimnīcā, gan mājās, ja ģimenes ārsts zāles izraksta.
Tikai ne antibiotikas
"Es neapskaužu ģimenes ārstus šajā laikā," saka ārste Žentiņa. "Viņiem ir vislielākā slodze. Un kā lai konsultējot pa telefonu izšķir, kas ir šī saslimšana. Gripa? Kovids?"
Taču antibakteriālie līdzekļi noteikti nevar būt izvēle numur viens,
lai gan daudzi gripas pacienti, iestājoties slimnīcā, skaidro, ka jau dzēruši ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas.
"Vīrusa infekcijas mēs neārstējam ar antibiotikām! Nekad un nekur! Antibiotikas var izrakstīt pēc analīžu rezultātu saņemšanas, bet vienkārši profilakses pēc dzert gripas gadījumā ir nepareizi," uzsver Žentiņa.
Daudzi pacienti pēc gripas pārslimošanas nedēļām ilgi turpina klepot.
"Hronisks klepus ir visas pasaules problēma. Iemesli tam var būt dažādi, bet mana personīgā pieredze šogad ir tāda, ka tas saistīts ar deguna blakusdobumiem. Tāpēc, ja cilvēks klepo ilgāk par diviem mēnešiem, noteikti vērsieties pie ārsta. Sastādīsim izmeklējumu plānu un sāksim ārstēšanu," aicina Zaiga Kravale.
Bet gripas gadījumā būtiski ir maksimāli ātri sākt lietot recepšu pretgripas medikamentu. Dzert daudz šķidruma. Samazināt temperatūru.
"Vīruss rada iekaisumu elpceļos, kas savukārt rada sausu klepu un kakla sāpes. Un vispārēju intoksikāciju. Ir augsta temperatūra un slikta pašsajūta," stāsta Žentiņa.
"Temperatūra būtu jāsamazina, ja tā ir virs 38 grādiem. Nelielu nevajag. Un ne jau visus mēs stacionējam. Ir pacienti, kurus var uzreiz izrakstīt, lai ārstējas mājās, bet mūs biedē hronisku slimību māktie. Jo ir pacienti, kas saslimst tiešām smagi. Līdz pat plaušu ventilācijai," skaidro Kravale.
Visgrūtāk esot ārstēt reizē gripu un hroniskās slimības uzliesmojumu, kam gripa bijusi palaidējmehānisms. Arī gripai nereti imunitāte ir pārāk aktīva un sāk spēlēt pret pašu pacientu. Tad arī rodas plaušu iekaisums. Īpaši vērīgiem pret savu veselību jābūt, ja gripa izslimota un pēc neilga laika atkal parādās paaugstināta temperatūra. Tad, visticamāk, pievienojies bakteriāls iekaisums.
"Savakcinējos un baigi smagi saslimu"
Iemeslus, kāpēc pacienti nevakcinējas pret sezonālo gripu, ārstes zina no galvas. Viņas saka, ka sen vairs netērē savu laiku, mēģinot to noskaidrot. Jo būs tieši divas atbildes: es nekad ar gripu neslimoju vai – es pirms desmit gadiem savakcinējos un tā saslimu!
"Bet tad gan es prasu – kā jūs zināt, ka saslimāt tieši ar gripu? Jūs veicāt analīzes?" stāsta Zaiga Kravale.
Analīzes gan ir ķēdes vājais posms, jo kovida testu tagad prot veikt katrs skolnieks un tie nopērkami gan aptiekās, gan veikalos, bet gripas pārbaudi mājas apstākļos nevar veikt, lai gan eksprestesta princips ir tieši tāds pats kā kovida gadījumā.
"Pazīmes ir vienādas. Temperatūra ir augsta un pašsajūta ir slikta. Mājās neviens neatšķir, tas ir kovids vai gripa. Ja kovida testi ir pieejami, tad gripas testu nav. Jādodas uz laboratriju," saka Žentiņa.
Ārstes īpaši lūdz grūtnieces neatlikt gripas poti. Katru gadu kāda topošā māmiņa inficējas ļoti smagi un ir nāves gadījumi, kad bojā iet gan sieviete, gan mazulis.
"Gripa ir pietiekami lipīga. Ja palātā ir pacients, kurš jau ir inficēts, saslims visa palāta. Tas ir diezgan droši. Un, ja klasē būs skolēns ar gripu, tas nozīmē, ka tuvāko dienu laikā vismaz trešā daļa klases nebūs skolā, skolotāju ieskaitot," norāda Žentiņa.
Bīstamā diena pirms...
Abas ārstes atgādina, ka ar gripu var aplipināt citus jau dienu pirms laika, kad simptomi ir parādījušies pašam. Un nākamās piecas dienas pacients noteikti ir bīstams pārējiem kā infekcijas izplatītājs. No sestās slimības dienas viņu par lipīgu vairs neuzskata, bet tas ir individuāli, un citos avotos minēts, ka tikai tad, kad vairs nav temperatūra, var uzskatīt, ka pacients citus neinficēs.
"Es esmu vakcinēta pret gripu, protams. Jau daudzus gadus. Mūsu nodaļā mediķi ir vakcinēti un neviens nav saslimis," uzsver Žentiņa.
"Tur nu gan jāpiekrīt pacientiem, ka ne katru gadu vakcīnas izstrādātāji trāpa un izstrādā vakcīnu tieši pret dominējošo gripas tipu, bet šogad vakcīna ir trāpījusi mērķī. Un, ja cilvēks ir vakcinēts, viņš ir aizsargāts," piebilst Kravale.
Gan pret gripu, gan pret kovidu joprojām var vakcinēties.
"Mēs cieši sadarbojamies ar profesoru Ugu Dumpi, un viņa prognozes ir, ka tuvākās divas nedēļas būs gripas pīķis, bet pēc tam mēs gaidām kovida vilni. Jaunās, sezonālās vakcīnas aptvere ir zema. Nezinām, kā būs," skaidro Kravale.
Dace Žentiņa atceras, ka gados pirms kovida pēdējos gripas pacientus no slimnīcas izrakstīja ap vasarsvētkiem.
"Pēdējie gripas pacienti, pie tam smagi pacienti, pie mums vēl bija maijā. Grūti teikt, kā būs šogad," saka Žentiņa.
Ārstes negrib biedēt. Pacienti izveseļojas un dodas mājup. Arī filmēšanas laikā mediķes mierina kādu kundzi, kura sabīstas, kad māsa un māsas palīdze viņu ar gultu grasās kaut kur stumt: "Viss kārtībā. Jūs vienkārši ar visu gultu brauksiet uz citu palātu. Nebūsiet vairs intensīvajā, būsiet nodaļā..."
Kāpēc saslimt smagi un nonākt slimnīcā, ja no tā var izvairīties? Tādu attieksmi mediķi nesaprot.
