Dienas ziņas

Avārija Jelgavas siltumtīklos

Dienas ziņas

S. Osipovu neapstiprina Augstākās tiesas tiesneses amatā

Pašvaldībās nav skaidrs, pie kā vērsties informācijas krīzēs

Pašvaldībās trūkst skaidrības – pie kā vērsties informācijas krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Ar krīzes komunikāciju informācijas drošības apdraudējuma gadījumos jāspēj reaģēt arī vietējā līmenī. Tā uzsver Latvijas Transatlantiskā organizācijā, kas nākusi klajā ar ziņojumu par novēroto pierobežā. Secināts – lai gan apņemšanās to darīt ir, ne visiem pašvaldībās un vietējās kopienās ir skaidrs – kā.

Pagājušajā rudenī četros Latvijas austrumu pierobežas novados nācās reaģēt uz simulētiem hibrīduzbrukumiem un dezinformācijas spiedienu – Latvijas Transatlantiskā organizācija rīkoja darbnīcas, apzinot teju 100 pierobežas iedzīvotājus. Secinājumu ir daudz, un viens no tiem – nav skaidrības, pie kuras institūcijas vai amatpersonas būtu jāvēršas informācijas krīzes gadījumā.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga norādīja: “Jautājums tad ir par to: kam uz Rīgu zvanīt? Kas ir tā koordinējošā iestāde? Un tas iezīmējās praktiski visās pašvaldībās – gan to vadītāji, gan viedokļu līderi jautāja, kur tad vajadzētu vērsties šādā situācijā?”

Risinājumi varētu būt dažādi – krīzes mājaslapa, informatīvais tālrunis.

Tos, piedaloties darbnīcās, apzināja Valsts kanceleja. Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals sacīja: "Neizslēdzam, ka tas varētu būt krīze.lv vai kāds citādāks domēns, kur iedzīvotājiem būtu vienkopus pieejama un apkopota informācija.”

Valsts kancelejas ieskatā, tāda būtu jāveido iekšlietu resoram. Vienlaikus no valsts puses seko kritiskāks pašvaldību lomas izvērtējums.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre norādīja: “Pašvaldībām jau nav šobrīd speciāli sagatavotu kompetentu personu, kas nodarbotos ar krīzes komunikāciju.”

Valsts kancelejā ReTV apgalvoja, ka varētu rīkot komunikatoru apmācības, taču, piemēram, Krāslavas novadā sabiedrisko attiecību speciālistu nemaz nav.

Tikmēr pašvaldības komentāru nesniedza – nav laika, nav izpratnes vai arī nav nekas bijis zināms par projektu.

“Ir pašvaldības, kas ļoti gatavas un aktīvi prasa, kā uzņemties šo atbildību, un ir tādas, kas būtu pamudināmas nākotnē to darīt," norādīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Savukārt Struberga atzina: “Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ar vienu kopējo nacionālo vēstījumu ir par maz. Ir noteikti nepieciešams arī lokāls darbs."

Vēl ziņojumā akcentēta civilās aizsardzības komisiju loma, atzīmējot, ka lokālie plāni daļā pašvaldību vēl nav atjaunoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti