Izpilddirektora pakļautībā ir pašvaldības struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības. Spēkā esošais likums "Par pašvaldībām" noteic, ka izpilddirektora amata kandidātu balsojumam domes sēdē izrauga pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma. Tagadējais likums neprasa izpilddirektoru jaunajos novados meklēt atklātā konkursā. Pašvaldību darbu pārraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan norāda, ka tā, atbilstoši starptautiskajai praksei, būtu pareizākā pieeja.
Ogres novadā apvienojušies četri līdzšinējie novadi, un jaunās domes deputātu vairākums spējuši vienoties par atbalstu līdzšinējam Ogres novada izpilddirektoram Pēterim Špakovskim. Ogres novada mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība (NA)) šo izvēli pamatoja ar Špakovska pieredzi pašvaldības izpilddirektora amatā. Turklāt konkursa rīkošana un rezultātu gaidīšana aizņemtu pārāk daudz laika.
"Saplūst četras pašvaldības vienā kopīgā sistēmā. Reorganizācijas, darbinieku pārņemšana, nolikumi, dokumentu aprites kārtība – tas ir sarežģīts process.
Izsludināt konkursu, gaidīt, kad atnāks kāds no malas un sakārtos šīs lietas, tam vienkārši fiziski nav laika.
Cilvēki ir uztraukušies. Tas mums prasītu labākajā gadījumā trīs mēnešus un līdz pat pusgadam, kamēr konkursa kārtībā kādu izvēlētos," sacīja Helmanis.
Atšķirīga pieeja ir Bauskas novada domē, kur uz izpilddirektora amatu izsludinās konkursu. Tomēr šādu lēmumu veicinājusi domes deputātu vēlme izvērtēt vēl kādus kandidātus, jo uz šo amatu pretendē tikai esošais, arīdzan amatā pieredzējušais Bauskas novada izpilddirektors Jānis Kalinka. Ir panākta vienošanās, ka viņš šobrīd turpina darbu pašvaldības struktūras izstrādē, bet, atrodot citu izpilddirektoru, Kalinkam pienāksies vietnieka amats.
"Katrā gadījumā nebija vairākuma vienprātības, ka varētu nobalsot par esošo izpilddirektoru.
Tāpēc notika pārrunas ar visiem četriem [līdzšinējiem Bauskas novadā apvienoto vietvaru] izpilddirektoriem. Trīs no viņiem izteica vēlmi uzņemties citus pienākumus, līdz ar to palika tikai viens kandidāts – līdzšinējais Bauskas novada domes izpilddirektors. Vairākums deputātu nebija gatavi balsot, līdz ar to mēs vienojāmies ar izpilddirektoru, ka rīkosim šo konkursu. Jo vai tad mēs varam izvērtēt vienu kandidātu? Mums nav, ar ko salīdzināt. Ja viņš konkursa rezultātā izrādīsies stiprākais, tad mēs viņu arī apstiprināsim amatā," skaidroja Bauskas novada vicemērs Aivars Mačeks (NA).
Līdztekus pašvaldības izrauga arī pagastu un pilsētu pārvaldniekus, kuri būs izpilddirektoram pakļauti pašvaldības struktūru vadītāji komunikācijai ar iedzīvotājiem pievienoto novadu centros. Viņu uzdevums ir rūpēties par pašvaldības pakalpojumu nepārtrauktību tajās vietās, kur iedzīvotāji pieraduši tos saņemt. Jau pieminētajā Ogres novada domē uz šīm amata vietām organizēs atklātu konkursu. Turpretī Ropažu novada domes deputāti lēmuši vairākos pārvaldnieku amatos iecelt domē pārstāvēto partiju pārstāvjus, piemēram, par pārvaldnieku Ropažos kļuvis vēlēšanās aiz strīpas palikušais līdzšinējais Ropažu novada mērs Zigurds Blaus no partijas "Latvijas attīstībai".
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis norādīja – esošais likums neaizliedz šādu praksi un atliek paļauties uz pamatotiem pašvaldību lēmumiem.
"Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, jāteic, ka mēs no šādiem gadījumiem nevaram izvairīties, tomēr pašvaldībām būtu jāspēj izraudzīties labākie kandidāti.
Nevis izraugoties kandidātus pēc politiskajām simpātijām, bet vērtējot viņu spēju organizēt darbus, kas ietilpst pārvaldnieka amata pienākumos. Šis vērtējums, iespējams, būs nozīmīgs nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kad vietējie iedzīvotāji pateiks, vai viņi [apvienotajā novadā] jūtas aizmirsti. Tātad esošā vara nav bijusi tā, kas nodrošinājusi labu pārvaldību attiecīgajā pašvaldībā," izteicās Razumovskis.
Sagatavošanā esošais jaunais likums "Par pašvaldībām" paredzēs pienākumu pārvaldniekus meklēt atklātā konkursā. Pašlaik vēl vairākās pašvaldībās pievienoto novadu centros par vadītājiem izvēlēti kādreizējie izpilddirektori.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
