Dienas ziņas

Pedagogi septembrī varētu rīkot beztermiņa streiku

Dienas ziņas

Rīgā notiek Trīs jūru samits

Šodien – Pasaules bēgļu diena

Pasaules bēgļu dienā Latvijā aicina palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem un mainīt priekšstatu par bēgļiem

Šogad Pasaules bēgļu dienu arī Latvijā izjūt citādāk nekā citus gadus. Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Latviju skāris tik plašs bēgļu pieplūdums kā pašlaik, kad Latvijā turpina ierasties Ukrainas kara bēgļi. Biedrība “Tavi draugi” kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā palīdzējuši ne mazāk kā 8000 Ukrainas iedzīvotāju, un pirmdien, atzīmējot Pasaules bēgļu dienu, par viņiem runāja gan konferencē, gan rīkoja izstādi un koncertu, kā arī uzsvēra nepieciešamību mainīt priekšstatu par jēdzienu “bēglis”.

Par biedrības “Tavi draugi” noliktavu Rīgā, Ventspils ielā, pašlaik zina gandrīz katrs bēglis no Ukrainas. Taču pirms Krievijas sāktā kara biedrība nodarbojās ar labdarību trūcīgajiem un tai neesot bijis ne mazāko priekšzināšanu darbam ar bēgļiem.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Biedrības dibinātājs Ulvis Noviks stāstīja: “Sestdienas rītā bija paredzēts uz divām dienām, ka mēs divas dienas palīdzēsim organizēt šo paciņu nodošanu, pēkšņi mēs nonācām šajā angārā.”

Pirmdien, kad ar biedrības “Tavi draugi” atbalstu palīdzību saņēmuši jau vairāk nekā 8000 bēgļu no Ukrainas, biedrība šajā pašā noliktavas angārā rīkoja gan konferenci, gan izstādi, gan koncertu par godu Pasaules bēgļu dienai,

lai pievērstu uzmanību cilvēkiem, kas bēg no kara, un mainītu priekšstatu par vārdu "bēglis", ko pirms Krievijas sāktā kara daudzi uztvēra ar negatīvu pieskaņu.

Pasākuma režisore Laura Čaupale norādīja: “Bēglis, statistika, tas ir dzīvs cilvēks ar likteni. Ar, iespējams, nākotni, kas tiešām ir nozagta, un par to ir jārunā.”

Izstādē apskatāmi arī fotogrāfa Ulda Skrodera Ukrainas sieviešu portreti. Attēlos redzamās sievietes Latvijā ieradušās, bēgot no kara. Viņas paralēli pamatdarbam brīvajos brīžos nāk uz noliktavu palīdzēt biedrībai un saviem tautiešiem. Fotogrāfs norādīja, ka viņa modelēm kopīgas vairākas emocijas. Un tikai viena no tām ir šausmas, bēgot no kara.

“Tajā pašā laikā viņu acīs ir lasāms lepnums par savu zemi, un viņas ir pateicīgas un smaida par to, ko mēs šeit Latvijā palīdzam,” atzīmēja fotogrāfs Skroders. 

Brīvprātīgajām, kas palīdz biedrībai “Tavi draugi”, pašām netīk sevi saukt par bēglēm.

Bēgle no Ukrainas Lana pauda: “Es sevi neuzskatu par bēgli. Es uzskatu, ka esmu uz laiku pārvietota. Es zinu, ka daudzas meitenes arī par to daudz domā un runā. Tāpēc, ka daudzi grib atgriezties mājās.”

Savukārt Irīna, kura no Ukrainas atbēga uz Latviju, sacīja: “Nekad nevienam nenovēlētu nokļūt mūsu vietā. Kad jāpamet māja. Daudziem mājas ir sagrautas, nav, kur vispār atgriezties. Tāpēc gribētu, lai pret mums izturas labi.”

Latvijas Televīzijas sastaptās brīvprātīgās norādīja, ka Latvijā tiek uzņemtas ļoti sirsnīgi un ne reizi nav saskārušās ar neiecietību. 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt