Panorāma

Strauji maina elektrības skaitītājus

Panorāma

Atkal nenotiek tiesa par maluzvejniecību

Saeimā izmeklēs Zolitūdes traģēdiju un Citadeles pārdošanu

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadības izvēle rada nesaskaņas opozīcijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gan par Zolitūdes traģēdiju, gan bankas „Citadele” pārdošanu vadīs opozīcijas frakcijas „No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvji. Abās komisijās viņu konkurenti bija citi opozicionāri, tomēr ar koalīcijas deputātu balsīm ievēlēti tika NSL pārstāvji.  

Jau dažas stundas pirms parlamentārās izmeklēšanas komisiju sanākšanas Saeimas gaiteņos runāja par to, ka par vadītāju amatiem gaidāma sīva cīņa. Tajā tika izmantoti dažādi līdzekļi – vieni lika lietā aizkulišu sarunas, citi – publiskas atbalsta akcijas.

Tā, piemēram, Arturam jeb Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības kā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas vadītājam atbalstu pauda gan pāris desmiti cilvēku klātienē pie Saeimas, gan turpat 600 e-pastos Saeimas prezidijam.  

Kaimiņš uzrunā komisijai pirms balsošanas uzsvēra, ka komisijai nav svarīgi, kurš būs tās vadītājs, „svarīgi ir principi, pēc kuriem mēs strādājam”.

Uz šo amatu pretendēja arī „Saskaņas” deputāte un biedrības „Zolitūde 21.11.” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa klāstīja, ka biedrības valde vēlas komisijas vadībā redzēt viņu, „ne slavas dēļ, bet tādēļ, ka mēs visas problēmas jau esam apzinājuši” un viņa ir gatava uzņemties atbildību par komisijas darbu ar „sirdi un prātu”.  

Deputāte tomēr kļuva vien par priekšsēdētāja biedru, bet par komisijas sekretāru ievēlēts Ints Dālderis no „Vienotības”. Savukārt par komisijas vadītāju tika ievēlēts trešais kandidāts – „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis, kuru amatam izvirzīja „Vienotības” pārstāvji.

Balodis uzsvēra, ka lielāka daļa parlamentāro izmeklēšanas komisiju bija „par naudām - kāds kaut ko pārskaitīja, kaut ko nozaga”, bet šis stāsts ir pilnīgi cits un šis stāsts vienīgais, „kurā ir asiņu jūra, kura tek valdības un pašvaldības virzienā”, jo krīzes gada taupība neatbrīvo no atbildības.

Arī otrajā – „Citadeles” pārdošanas izmeklēšanas komisijā „Vienotība” amatam izvirzīja „No sirds Latvijai” pārstāvi – Gunāru Kūtri, kurš šo amatu arī ieguva.

Viņš klāstīja, ka viņam kā juristam ir skaidrs – bankas pārdošanas „procesu pagriezt atpakaļ nav iespējams”, bet ne tikai ierindas iedzīvotājiem, arī Saeimas deputātiem nav skaidrības par šo darījumu. Iespējams, tie, kas ir koalīcijā, zina par to un „var gudri spriest”, bet opozīcijas deputāti nezina, tāpēc komisija pārbaudīs  šo procesu, klāstīja Kūtris.

Kūtris balsojumā pārliecinoši pārspēja vienu no komisijas izveides iniciatoriem Andreju Elksniņu no „Saskaņas,” kurš neslēpa bažas par komisijas turpmāko darbu.

Viņaprāt, koalīcijas partijas izvēlējās sev pieņemamu kandidātu, jo „Vienotība” ieinteresēta tādā komisijas vadībā, kas var izmeklēšanu novirzīt vienā vai citā gultnē.

Elksniņš norādīja, ka Kūtris jau ir noslogots ar amatiem frakcijā, prezidijā un apakškomisijā, tāpēc viņam varētu atlikt maz laika parlamentārajai izmeklēšanai. Kūtris gan domā, ka pienākumus spēs pildīt, jo galvenais ir pareizi organizēt darbu.

Nākamnedēļ komisijas varētu sanākt uz pirmajām darba sēdēm. Piemēram, Zolitūdes komisijā jau izskanējis Kaimiņa aicinājums aicināt uz to ekspremjeru Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Eksperti uz abu komisiju veikumu lielas cerības neliek. „Es domāju, neviens nesagaida, ka mums pēkšņi tagad publiski kāds parlamentārās izmeklēšanas ietvaros sāks raudāt un visu izstāstīs un viņu uz vietas apcietinās un aizvedīs uz cietumu,” ironizē finanšu konsultanta ,,Superia” partneris Mārtiņš Krūtainis.

Līdz šim parlamentārās izmeklēšanas komisijas nevar lepoties ar būtiskiem panākumiem un dažkārt paši deputāti atzinuši, ka kauns par to gala ziņojumiem. „Kādreiz šķiet, ka bija tāds maldīgs priekšstats, ka šāda veida komisija varētu strādāt kā surogātizmeklēšana kriminālā izpratnē, citreiz atkal tās komisijas tiek uzticētas deputātiem, kuri vispār nav spējuši saprast,” sabiedriskās politikas centra ,,Providus” pētnieks Valts Kalniņš.

Iespējams, to apzinoties, valdošās partijas tīši iebalsoja komisiju priekšgalā opozionārus un tagad rezultāts būs bīstams pārbaudījums Ingunas Sudrabas vadītajai „No sirds Latvijai”. Tieši šai opozīcijas partijai tikuši abi komisijas vadītāju posteņi.

Jau ziņots, ka Saeima izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtēs valstij piederošo „Citadeles” bankas akciju pārdošanas procesu. Novembra sākumā parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu.  Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.  

Tāpat  šā gada novembrī - teju gadu pēc traģēdijas - Saeimas deputāti atbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par Latvijas valsts rīcību, pārbaudot un izvērtējot pirms gada notikušās Zolitūdes traģēdijas cēloņus. Komisijas galvenais mērķis būs analizēt traģēdijas cēloņus un izstrādāt ieteikumus, lai līdzīgas nelaimes vairs neatkārtotos. Komisija izveidota uz divpadsmit mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti